:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

STARPTAUTISKĀ LIETIŠĶĀ ETIĶETE Starptautiskā lietišķā etiķete ir uzvedības normu kopums, kas jāievēro lietišķajās attiecībās. Tās mērķis ir palīdzēt veidot veiksmīgu saskarsmi starp dažādu tautu un kultūru pārstāvjiem. Darbs ar citu kultūru pārstāvjiem prasa ļoti augstu profesionālās sagatavotības līmeni. Dažādu kultūras īpatnību pārzināšana un atbilstošu etiķete normu ievērošana palīdz izvairīties no pārpratumiem vai pat attiecību izbeigšanos.[1] (13) Ir vairāki etiķetes veidi: · Diplomātiskā protokola norma – ar stingri ierobežotu un ceremoniālu raksturu – šīs prasības ir ļoti būtiskas un nozīmīgas; · Ikdienas etiķete – tā drīkst būt brīvāka, atraisītāka un pieļauj dažādus uzvedības variantus; · Viesmīlības etiķete – jau prasa stingrāku etiķetes normu ievērošanu viesu uzņemšanā un pieņemšanās; · Svētku etiķete – tā uz laiku atceļ ikdienā pieņemtās un akceptētās normas un uzvedības standartus. · Galma etiķete – darbības vieta ir monarhu galmi un tiem pieņemts rituālu aranžējums; · Militārā etiķete – rezumē militāristu uzvedības noteikumus visās to darbības sfērās; · Literārā etiķete – mūsdienās ir zaudējusi savu kādreizējo nozīmi, lai arī vēsturiskā aspektā tā joprojām tiek respektēta; · Lietišķā jeb biznesa etiķete – nosaka darījumu cilvēku īpašos uzvedības noteikumus.[2](12-13) Tās normas, tā pat kā citas etiķetes normas vēstures gaitā ir veidojušās, pārveidojušās un attīstījušas. Starptautiskā lietišķā etiķete sistematizē noteikumus lietišķajā saskarsmē ar mērķi palīdzēt veidot veiksmīgu saskarsmi starp dažādu tautu pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka cilvēks nezaudējot savas uzvedības normas, pieņem arī partnera uzvedības normas, kas var būt atšķirīgas. Visur pasaulē augstu tiek vērtēti lietišķo attiecību pamatprincipi: laipnība, cieņa, sapratne un, protams, “zelta morāles” princips.[2](13-15) 1.2. Sasveicināšanās Katra lietišķā tikšanās sākas ar sasveicināšanos. Sasveicināšanās formas un rituāli ir dažādi. To ietekmē tādi faktori kā partnera amats, vecums, dzimums, kultūras un reliģijas atšķirības, sagatavotības līmenis un informācija ar partneri. Lai dibinātu veiksmīgas attiecības, ir svarīgi ievērot daudzveidīgos saskarsmes elementus un censties izzināt biznesa partnera nacionālās sasveicināšanās īpatnības. Sasveicināšanos nosacīti var iedalīt divos veidos: mutiskā jeb verbālā (pasveicināšana, pieklājības frāzes, retoriskie jautājumi) un ķermeniskā jeb neverbālā (sarokošanās, paklanīšanās, skūpsts) sasveicināšanās. · Mutiskā jeb verbālā sasveicināšanas Kaut gan sasveicināšanās rituāli dažādās valstīs mēdz atšķirties, līdz ar starptautisko sakaru attīstību veidojas kopīgas iezīmes. Kopīgie verbālās sasveicināšanās principi ir šādi. 1. Mutiskais sveiciens vienmēr ir jāatņem. Neatņemts sveiciens var tikt uzskatīts par nevēlēšanos kontaktēties vai necieņas izrādīšanu. 2. Sasveicinoties svarīgi ir ievērot noteiktu kārtību. Latvijā saskaņā ar pieklājības likumiem jaunākais vienmēr pirmais sveicina vecāko, vīrietis – sievieti, meitene – kungu gados, padotais priekšnieku. Šāda kārtība pastāv daudzviet pasaulē. Biznesa attiecībās saskarsmes kārtību nosaka nevis vecums, bet ieņemamais amats. 3. Ienākot telpā vai pievienojoties kādai cilvēku grupai, pirmais sveicina ienācējs neatkarīgi no dzimuma vai statusa. Sasveicinoties cilvēki viens otru uzrunā. Latviešu un krievu valodas otrās personas uzrunas forma atšķiras atkarībā no cilvēka vecuma vai amata. Savukārt, piemēram, angļu valodā skaitļa atšķirību nav, ir tikai viena uzrunas forma “You”. Pirms personvārda daudzās valstīs ir pieņemts lietot uzrunas formas.(15-16) Lai saskarsmi padarītu daudzveidīgāku un patīkamāku, cilvēki nereti sveicienu papildina ar kādu frāzi vai retorisku jautājumu. Piemēram, Ķīnā, Malaizijā un Honkongā satiekoties parasti tiek uzdots jautājums “Vai jūs jau esat ēdis? vai arī “vai jūs jau esat ēdis rīsus?” un atbilde vienmēr ir “Jā” neatkarīgi no tā vai cilvēks ir ēdis vai ne, jo jautājums ir retorisks. Ja šajās pašās valstīs cilvēku satiek uz ielas, parasti uzdod jautājumu “Kurp jūs dodaties?” un atbilde skan “Pastaigāties” vai “Tāpat vien” . No cilvēka netiek gaidīts , lai viņš atklātu savu maršrutu, jo tā ir privāta lieta. Musulmaņu zemēs sasveicinoties mēdz lietot vārdu “Selamat”, kas nozīmē “Miers”.

Darbs:

Satura rādītājs

1. Starptautiskā lietišķā etiķete
1.1.
1.2. Sasveicināšanās
1.3. Iepazīšanās un iepazīstināšana
1.4. Lietišķā sarakste
1.5. Lietišķā tīkla etiķete un elektroniskā pasta lietošanas principi
1.6. Vizītkartes

2. Etiķetes normas atsevišķās valstīs un zemēs.
2.1. Japāna
2.2. Francija
2.3. Arābu zemes
2.4. Zviedrija
2.5. Latvija1.2. Sasveicināšanās
Katra lietišķā tikšanās sākas ar sasveicināšanos. Sasveicināšanās formas un rituāli ir dažādi. To ietekmē tādi faktori kā partnera amats, vecums, dzimums, kultūras un reliģijas atšķirības, sagatavotības līmenis un informācija ar partneri. Lai dibinātu veiksmīgas attiecības, ir svarīgi ievērot daudzveidīgos saskarsmes elementus un censties izzināt biznesa partnera nacionālās sasveicināšanās īpatnības.
Sasveicināšanos nosacīti var iedalīt divos veidos: mutiskā jeb verbālā (pasveicināšana, pieklājības frāzes, retoriskie jautājumi) un ķermeniskā jeb neverbālā (sarokošanās, paklanīšanās, skūpsts) sasveicināšanās.
· Mutiskā jeb verbālā sasveicināšanas
Kaut gan sasveicināšanās rituāli dažādās valstīs mēdz atšķirties, līdz ar starptautisko sakaru attīstību veidojas kopīgas iezīmes. Kopīgie verbālās sasveicināšanās principi ir šādi.
1. Mutiskais sveiciens vienmēr ir jāatņem. Neatņemts sveiciens var tikt uzskatīts par nevēlēšanos kontaktēties vai necieņas izrādīšanu.
2. Sasveicinoties svarīgi ir ievērot noteiktu kārtību. Latvijā saskaņā ar pieklājības likumiem jaunākais vienmēr pirmais sveicina vecāko, vīrietis – sievieti, meitene – kungu gados, padotais priekšnieku. Šāda kārtība pastāv daudzviet pasaulē. Biznesa attiecībās saskarsmes kārtību nosaka nevis vecums, bet ieņemamais amats.
3. Ienākot telpā vai pievienojoties kādai cilvēku grupai, pirmais sveicina ienācējs neatkarīgi no dzimuma vai statusa.
Sasveicinoties cilvēki viens otru uzrunā. Latviešu un krievu valodas otrās personas uzrunas forma atšķiras atkarībā no cilvēka vecuma vai amata. Savukārt, piemēram, angļu valodā skaitļa atšķirību nav, ir tikai viena uzrunas forma “You”.
Pirms personvārda daudzās valstīs ir pieņemts lietot uzrunas formas.(15-16)
Lai saskarsmi padarītu daudzveidīgāku un patīkamāku, cilvēki nereti sveicienu papildina ar kādu frāzi vai retorisku jautājumu. Piemēram, Ķīnā, Malaizijā un Honkongā satiekoties parasti tiek uzdots jautājums “Vai jūs jau esat ēdis? vai arī “vai jūs jau esat ēdis rīsus?” un atbilde vienmēr ir “Jā” neatkarīgi no tā vai cilvēks ir ēdis vai ne, jo jautājums ir retorisks. Ja šajās pašās valstīs cilvēku satiek uz ielas, parasti uzdod jautājumu “Kurp jūs dodaties?” un atbilde skan “Pastaigāties” vai “Tāpat vien” . No cilvēka netiek gaidīts , lai viņš atklātu savu maršrutu, jo tā ir privāta lieta. Musulmaņu zemēs sasveicinoties mēdz lietot vārdu “Selamat”, kas nozīmē “Miers”.
Kopumā jāatceras, ka gan uzdotie jautājumu, gan atbildes ir formālas. Oficiālajās situācijās nevajadzētu radoši veidot jautājumus un atbildes, lai nekļūdītos un arī nemusinātu partneri.(17)
· Ķermeniskā jeb neverbālā sasveicināšanās
Sasveicināšanās formas ietver ne tikai verbālos, bet arī neverbālos
komponentus. Pie ķermeniskās sasveicināšanās var pieskaitīt rokasspiedienu, skūpstu, noliekšanos, uzsitienu pa plecu aplausus utt. Rietumeiropā, Skandināvijā, Ziemeļamerikā un arī Latvijā visizplatītākais neverbālās saskarsmes elements ir sarokošanās. Rokas pasniegšanas veids un kārtība ir daudzveidīga atkarībā no kultūras atšķirībām. Taču attīstoties lietišķajai saskarsmei starptautiskā līmenī, ir izveidojušās arī kopīgas iezīmes.

Kopīgi sarokošanās principi ir šādi:
· Roku pirmais sniedz vecākais – jaunākajam, sieviete – vīrietim, pasniedzējs – studentam, augstākstāvoša persona – zemākstāvošai.
· Vīrietis vienmēr sniedz roku stāvot, sieviete var pasniegt roku arī sēžot. Šo priekšrocību var izmantot gados vecāki cilvēki un augstāka ranga personas. Ja vīrieši ir labi pazīstami, viņi var sarokoties nepieceļoties. Sarokoties nepieceļoties var arī tad, ja tas traucē vai apgrūtina apkārtējos.
· Pēc sarokošanās vīrietim ir atļauts apsēsties tad, kad to ir izdarījusi sieviete. Tas pats attiecas uz gados jaunāka vai zemāka ranga personu attiecībā pret gados vecāku vai augstāka ranga personu.
· Parasti sasveicinoties dod labo roku, taču dažās valstīs, piemēram, Malaizijā pasniedz abas rokas. Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos kreisā roka tiek uzskatīta par “netīr...u”, tāpēc ar to nekad nedrīkst sarokoties.
· Pievienojoties kādai grupai, parasti roku sniedz visiem grupas locekļiem, vispirms augstākstāvošajai personai. Austrumu kultūrās vēl joprojām vispirms cieņa tiek izrādīta vecākiem cilvēkiem neatkarīgi no ranga.
· Parasti sarokojas sasveicinoties vai sasveicinoties un atvadoties. Arābu zemēs ir pieņemts paspiest roku ikreiz, kad cilvēki satiekas, neatkarīgi no tikšanos skaita dienā. Citās zemēs, arī Latvijā, sarokojas tikai satiekoties vai satiekoties un atvadoties.
· Sasveicinoties ir pieņemts skatīties acīs. Izņēmums ir Austrumu kultūras, kurās skatīšanos acīs varētu interpretēt kā necieņas izrādīšanu. Austrumos ir pieņemts pacelt skatienu aptuveni kaklasaites mezgla augstumā.
· Pasniegtā roka jāpieņem vienmēr, pretējā gadījumā sniedzējs to var uzskatīt par apvainojumu.
· Sasveicinoties nedrīkst otru roku turēt kabatā, jo to var uzskatīt par necieņas izrādīšanu.(17-19)
Lai gan pastāv kopīgas iezīmes, dažādās kultūrās rokasspiediens var atšķirties pēc ilguma un stipruma.1.3. Iepazīšanās un iepazīstināšana.
Lietišķajā pasaulē šim rituālam ir gan praktiska, gan reprezentatīva loma. Iepazīstināšanai vai priekšā stādīšanās procedūrai ir divas formas: Tiešā (katrs pats stādās priekšā) un pastarpinātā (saskarsmē iesaistās trešais jeb starpnieks). Trešā persona visbiežāk ir biznesa partneris, kopīgs paziņa, namatēvs vai namamāte. Plašākos saietos parasti iepazīstinātāja lomu uzņemas organizators.(21-23)
Iepazīstoties, tā pat kā sasveicinoties, jāievēro noteikta kārtība. Vīrieti stāda priekšā sieviete, jaunu cilvēku – gados vecākam, padoto – priekšniekam. Jāatceras, ka lietišķajās attiecībās kārtību nosaka dienesta stāvoklis, nevis dzimums vai vecums. Ja cilvēki iepazīstas vai tiek iepazīstināti, ir jāpieceļas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nav iespējams.
Pirms cilvēku savstarpējās iepazīstināšanas ir pieklājīgi vispirms lūgt atļauju. Latvijā atļauja tiek lūgta ar vārdiem “Atļaujiet jūs iepazīstināt!”, “Atļaujiet stādīt priekšā!”. Kad atļauja ir dota, iepazīstināšanu parasti sāk ar vārdiem “Mans kolēģis [vārds, uzvārds]…”. Nebūtu ieteicams lietot norādāmos vietniekvārdus, piemēram, “Tas ir mans kolēģis” vai “Lūk, tas/šis cilvēks ir…”.
Nereti iepazīstinot min arī personas ieņemamo amatu, profesionālo statusu vai akadēmisko grādu. Trešā persona dažreiz iepazīstinot sniedz īsu informāciju par personu, lai ievadītu turpmāko sarunu. Iepazīstinot sievieti ar vīrieti vai otrādi, parasti pirmo nosauc vīrieša, tad sievietes vārdu un uzvārdu, ja sievietei ir pavadonis, vispirms iepazīstina ar sievietes pavadoni un tad – ar pašu sievieti. Ja mājās viesojas paziņas un biznesa partneri, viņus stāda priekšā mājiniekiem, nevis otrādi.
Pēc iepazīšanās ir pieklājīgi izteikt savu prieku par to. Pirmos vārdus parasti saka sievietei, gados vecākam vīrietim vai augstākstāvošai personai.
Īslaicīgā saskarsmē, piemēram, nejauši satiekoties liftā, nav obligāti jāiepazīstina ar blakus stāvošo cilvēku. It īpaši tas nav vajadzīgs tad, ja ir skaidri zināms, ka šiem cilvēkiem nebūs nekādu lietišķu attiecību un viņi turpmāk netiksies.
Lai arī iepazīšanās formas tiek stingri regulētas, mūsdienās tās kļūst daudz brīvākas un cilvēku attieksme pret tām ir tolerantāka. Agrāk sarunas laikā turēt roku kabatā bija nepieklājīgi, savukārt tagad turēt roku kabatā nebūtu pieņemams sasveicināšanās brīdī, taču sarunas laikā tas vairs netiek uzskatīts par etiķetes pārkāpumu.(21-23)1.4. Lietišķā sarakste
Lietišķajā pasaulē vēstules un citas sarakstes formas tiek dēvētas par biznesa korespondenci jeb lietišķo saraksti. Tā pilda korespondences apmaiņas funkciju starp cilvēkiem vai uzņēmumiem, un tai ir lietišķs raksturs. Lietišķas vēstules atšķirībā no privātām vēstulēm parasti raksta ar datoru. Darījumu vēstules ir saturīgas, loģiskas, īsas un bez liekvārdības. Lietišķajām vēstulēm ir stingri noteikta struktūra. Vēstules sākas ar oficiālu uzrunu, pēc tam seko īss problēmas izklāsts un nobeigums. Nereti lieto atsauces uz iepriekšējo saraksti vai dokumentiem, vēstules beigās ir datums un paraksts.
Dažās kultūrās cilvēkus uzrunā tikai uzvārdā, citās lieto vārdu un uzvārdu, citās tam pievieno amatu un/vai akadēmisko grādu. Biznesa korespondencē uzrunas un nobeiguma forma ir stingri noteikta. Anglijā nobeiguma formas lietojums ir atkarīgs no uzrunas, piemēram, pie uzrunas, kas sākas ar ”Dear Sirs/Sir/Madam [uzvārds]”, tiek izmantota nobeiguma forma “Yours faithfully” vai “Yours sincerely”, savukārt pie uzrunas “Dear [vārds]” – “Best wishes”. (23)
Aiz oficiālajām uzrunām parasti lieto uzvārdu. Zemēs, kur cilvēkam parasti ir viens uzvārds un viens vārds un tie tiek lietoti zināmā secībā, šo prasību var viegli izpildīt. Taču Ķīnā, kur cilvēkam mēdz būt uzvārds un vairāki vārdi, uzvārds parasti tiek nosaukts vai rakstīts pirmais. Taču jābūt uzmanīgiem, jo ķīnieši un japāņi starptautiskajā biznesā dažreiz, veidojot vizītkartes, maina savu ierasto vārdu kārtību. [1] (24)
Kā norādīts Andrew


[1]  2  3  4  5  Tālāk

Komentāri

rgwmkee 4 4
d347ZN , [url=http://cikcvdglffof.com/]cikcvdglffof[/url], [link=http://wbhigmylgwbv.com/]wbhigmylgwbv[/link], http://ebkomqobprgh.com/


rknzik 4 4
j3MphW odhikmjhpunn


iwdnkclz 4 4
P0hms3 , [url=http://osipgzrpanhc.com/]osipgzrpanhc[/url], [link=http://cytkznlnvryz.com/]cytkznlnvryz[/link], http://mqghfriepqii.com/


vorvarfindq 4 4
8yTIyw vxpwioufhbuj


Bahar 4 4
OLe1! A novela e9 um arasro.. ne3o de1 vontade de deixar de assistir, sem falar que o elenco e9 maravilhoso.Ningue9m pode perder.. fiquem ligados em CORDEL ENCANTADO.Bjuxxx


verbnvnwx 4 9
NGaz8O , [url=http://dlgmrfmfikpq.com/]dlgmrfmfikpq[/url], [link=http://xlhrnwrylhgw.com/]xlhrnwrylhgw[/link], http://jgttpetszqti.com/


kbzbbfxcj 4 9
nbbDE1 , [url=http://mwjwbgofmqsb.com/]mwjwbgofmqsb[/url], [link=http://gfejhnmwfsvo.com/]gfejhnmwfsvo[/link], http://llacelrzddsq.com/


czjaxhtgjdk 4 9
Fri6O7 grfvexdxbfhn


Ching 4 9
Rysiek Loobeach pisze:Ja bym to tak rozumiał:Cisza, cisza, cisza — nikt się nie oywzda;jeb — puknięcie do drzwi (nastąpiło tylko raz, bo glowny bohater otworzyl drzwi) ;jebudu — odgłos rzucania czegoś;Mam to rozwiazać ? — pytanie retorycznelub pytanie na ktore odpowiedz była po cichu;jeb, skrob — gość bierze rzecz ktora przyniosl do rozwiazania ia0idzie sobie;cisza, cisza — cała akcja dzieje się od nowa;Wa0wierszu nie ma dialogu, gość tylko chce wykonania czynności przez gospodarza. Ja to tak rozumiem


Baja 6 6
Par to kā nav apraksts jau arī nevar būt


kukurznis 7 4
Labs materiāls. Žēl, ka nav apraksta par Krievijas bizensa kultūru un lietišķo etiķeti.