Tiesiskās attiecības no pilnvarojuma līguma

Pilnvarojuma līguma priekšmets var būt dažādu tiesiskas nozīmes uzdevumu izpildīšana. Tomēr ne vienmēr citas personas dota uzdevuma izpildīšana nozīmē, ka ir noslēgts pilnvarojuma līgums. Pilnvarojuma līgums ir jānorobežo no gadījumiem, kad kāds aiz izpalīdzības apņemas izdarīt kaut ko cita labā , nemaz negribēdams tiesiski saistīties. Pilnvarojuma līgumā ir nepieciešama visu dalībnieku griba nodibināt saistību tiesību.

Pilnvarnieks jeb uzdevuma ņēmējs ar līgumu apsola izpildīt pilnvarotāja doto uzdevumu. Uzdevumam ir jābūt tādam, kura izpildīšanā ir ieinteresēts pilnvarotājs jeb uzdevuma devējs. Ir pieļaujams, ka uzdevuma izpildīšanā vienlaikus ieinteresēts arī pats pilnvarnieks, tātad pilnvarnieks reizē var darboties arī savā labā, ja pilnvarotājs tam piekrīt.

Pilnvarojuma līgums ir konsensuāls līgums. Bezatlīdzības pilnvarojuma līgums ir vienpusējs līgums, jo pilnvarniekam ir pienākums izpildīt doto uzdevumu, bet pilnvarotājam ir tiesības prasīt tā izpildi.

Ja pilnvarotājs un pilnvarnieks , līgumu noslēdzot, ir vienojušies par atlīdzību, tad šāds pilnvarojuma līgums ir divpusējs. Tātad pilnvarojuma līgums var būt ne tikai vienpusējs, bet arī divpusējs

Pilnvaras iedala pēc pilnvarojuma jeb pilnvarniekam piešķirtās pārstāvības varas apjoma. Tās ir speciālpilnvara, ģenerālpilnvara un universālpilnvara. Speciālpilnvara var tikt izdota gan vienas atsevišķas darbības, gan vesela darbību kopuma veikšanai.

Tātad ar pilnvaru var tikt piešķirtas tiesības izdarīt materiāli tiesiskas, gan arī procesuālas darbības.1.Pilnvarnieka pienākumi

Uzdevuma izpildīšana ir pilnvarnieka galvenais pienākums. Pilnvarotājam ir prasījums par uzdevuma izpildīšanu, kamēr pilnvarnieks nav sācis uzdevumu pildīt vai nav pabeidzis visa uzdevuma pildīšanā veicamās darbības. Ja pilnvarnieks ir darījis visu, lai izpildītu uzdevumu, bet nav sasniedzis vēlamos rezultātus, tad pilnvarotājs nevar prasīt uzdevuma izpildīšanu. Ja uzdevums pilnvarnieka vainas dēļ nav izpildīts tā, kā bija norunāts, vai izpildīšanas gaitā pilnvarnieks nav ievērojis nepieciešamo rūpību, tad pilnvarotājs var prasīt visu ar to nodarīto zaudējumu atlīdzību. Pilnvarniekam ir pienākums atlīdzināt pilnvarotājam nodarītos zaudējumus pat tad, ja viņā uzdevumu izpildīšanā ir pieļāvis tikai vieglu neuzmanību. Citos vienpusējos bezatlīdzības līgumos tas dalībnieks, kurš no līguma neiegūst nekādu labumu, parasti atbild tikai par ļaunu nolūku un rupju neuzmanību. Pilnvarojuma līgumā, kas likumā tiek prezumēts kā bezatlīdzības līgums, pilnvarnieka pienākums atbildēt par katru neuzmanību ir izskaidrojams ar to, ka pilnvarnieks , piekrītot izpildīt uzdevumu, ir apņēmies izpildīt uzdevumu tikpat apzinīgi un rūpīgi, kā to, domājams, izpildītu pats pilnvarotājs.

Ja pilnvarnieks gan nav izpildījis, bet no tam nav cēlies nekāds zaudējums pilnvarotājam, tad šis pienākuma neizpildījums nedod pēdējam tiesību ne uz kādām prasībām šis pants piemērojams tad, kad pilnvarnieks ir veicis visas ar uzdevuma izpildīšanu saistītās darbības, bet nav sasniedzis vēlamo rezultātu.

Par nejauša gadījuma sekām pilnvarnieks atbild tikai tad, kad viņš noteikti uzņēmies risku. Nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina, tomēr tāpat kā jebkuras citas civiltiesiskās attiecības dalībnieki, pilnvarotājs un pilnvarnieks var vienoties, ka pilnvarniekam jāuzņemas atbildība par nejauša gadījuma dēļ radušāmies zaudējumiem.