Nacionālās mūzikas skolas
Neatkarīgi no cīņas formām it visu tautu atmoda ir saistīta ar strauju nacionālās mākslas attīstību.Līdz ar to 14.gs gaitā uz pasaules kultūras skatuves uznāk jaunas nācijas.to pārstāvji veido tā sauktās 14.gs jaunās nacionālās skolas.
Nacionālās skolas – komponistu-romantiķu daiļrade cieši savijas ar tautas folkloru (teikām, pasakām, tautasdziesmām), tādēļ dažādu tautību komponistiem piemīt savs tautisks kolorīts.
Šopēns – Polija (nacionālo skolu aizsācējs)
Lists – Ungārija
Smetana – Čehija
Dvoržāgs – Čehija (izmantoja precīzus tautasdziesmu citātus, atšķirībā no Smetanas)
Gļinka – Krievija
Musorgskis – Krievija
Čaikovskis – Krievija
Albehiss – Spānija
Pedrels – Spānija
Elgārs – Anglija
Sibēliuss – Somija
Grīgs - Norvēģija
Eduards Grīgs (1843. – 1907.)
Norvēģu komponists, diriģents, pianists. Mācījies Leipcigas Konservatorijā. Darbu nav daudz, taču populāri.
Rakstījis miniatūras.
Klavieru miniatūra „Troļļu marš”
Klavierdarbu cikls „Liriskie skaņdarbi”
Klavierdarbu cikls „Norvēģu dejas”
Orķestra svīta „No Holberga laikiem”
Orķestra svīta „Ellēģiskās melodijas”
Svīta Ibsena drāmai „Pērs Gints” (5 daļas)
1.daļa „Rīts”
3.daļa „Anintras deja”
5.daļa „Kalna karaļa alā”
Aizguvis no tautas folkloras melodiku, harmoniju, ritmu.
Čehu komponists, pianists, diriģents.
5 gadus nodzīvojis Zviedrijā, tad atgriezies Čehijā, dibina Čehu operas teātri.
8 operas (operas ir nozīmīgākais no daiļrades)., gan komiskas, gan traģiskas:
Komiska opera „Pārdotā līgava” - izteikts tautiskums savijas ar humoru.
Opera ar čehu mitoloģijas sižetu „Libuša”
Simfoniskie darbi:
Cikls „Mana dzimtene”
Orķestra svīta „Prāgas karnevāls”
9 simfonijas (nozīmīgākie daiļrades darbi – simfonijas).
10 gadus nodzīvo Amerikā, tad atgriežas un uzraksta „No jaunās pasaules”
Nebaidās izmantot tiešus tautasdziesmu citātus, pretēji Smetanam. Mazaki manākumi ir viņa operām.
Opera „Nāra”
