1905. gada revolūcija: cēloņi un sekas Latvijā

Nodibinājās Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija LSDSP kura uzzinot par 9.janvāra notikumiem izsludināja ģenerālstreiku.13.janvārī norisinājās liela protesta demonstrācija, kurā piedalījās apmēram 20 tūkstoši dalībnieku. Daugavmalā sadursmē ar karaspēku krita 83 un ievainojumus ieguva apmēram 300 cilvēku. Daudzi noslīka Daugavā, mēģinot pa ledu glābties no apšaudes.

Revolūcija skāra arī lauku rajonus. Daudzviet notika muižas kalpu streiki, sākās baznīcu demonstrācijas. Līdzīgas demonstrācijas tika rīkotas arī tirgos un citās ļaužu pulcēšanās vietās. Muižnieki sāka organizēt pašaizsardzības pulkus un izrēķināties ar revolucionāriem. Tika pielietotas arī vardarbīgākas metodes – tika dedzinātas vācu baronu pilis un muižas. Revolūcijas laikā tika nodedzinātas vairāk nekā 150 pilis un muižas. Augustā Nikolajs 2 izsludināja karastāvokli Kurzemē un dažus mēnešus vēlāk arī Vidzemē.

17. oktobrī tika izdots manifests, kurš vēl vairāk aktivizēja revolucionāros nemierus. Notika plašas tautas sapulces, kurās tika izteikti aicinājumi gāzt patvaldību un ieviest savu pašpārvaldi. Arī LSDSP uzsāka legālu darbību. 10. novembrī Rīgā darbu sāka Latvijas tautskolotāju kongress, kurš ieviesa skolās jaunas programmas un pasludināt latviešu valodu par galveno mācību valodu.