1905. gada revolūcija Latvijā: cēloņi, notikumi un sekas

Viens no revolūcijas cēloņiem bija tāds, ka latvieši aptvēra, ka atrodas divu varu pakļautībā – Krievijas un Vācijas un ir beztiesīga tauta. Latviešiem pieauga neapmierinātība ar valdošo situāciju, pieauga prasības pēc latviešu valodas, kultūras, politiskajām tiesībām. Tādejādi sākās dažādas nemieru demonstrācijas, protesti un streiki. Šajā 13. janvārī Daugavas krastmalā protesta akcijās uz ielām izgāja vairāk kā 600 000 cilvēki. Karaspēkam atklājot uguni, izcēlās panika un sākās cīņās, kurās tika nogalināti aptuveni 200 cilvēki. Bet cilvēki nepadevās un sāka veikt liela apmēra streikus. Janvāra dienas izraisīja arī spēcīgu revolucionāro dziesmu attīstību. Demonstrācijās un sapulcēs tās vareni skanēja visās Latvijas pilsētās. Dziesmas mudināja strādniekus doties brīvības cīņā un pacilāja demonstrantu revolucionāro sajūsmu. Cīņas dziesmās tautas masas izteica savu naidu pret patvaldību un labākas nākotnes alkas. Sēru dziesmas pauda mūžīgu piemiņu un slavu kritušiem. Janvāra dienās revolucionāro dziesmu tekstus un to melodijas iemācījās desmitiem tūkstošiem ļaužu, un tās kļuva tautā ārkārtīgi populāras. Līdz ar to revolucionārās dziesmas izvērtās par nozīmīgu politiskās cīņas propagandas ieroci. Nikolajs II streiku un demonstrāciju ietekmē 17. oktobrī izdeva manifestu, kurā solīja lielāku latviešu brīvību. Sāka veidoties jaunas pašvaldības institūcijas – rīcības komitejas, dibināties rīcību komitejas un tautas milicijas vienības. Pagastu pārstāvju kongresā pieņēma lēmumu par Latvijas autonomiju. Slikta situācija valdīja laukos. Laukos notika bruņotas sacelšanās, baznīcu demonstrācijas.