1905. gada revolūcija Latvijā: cēloņi un sekas

20. gadsimta sākumā veidojās daudzas revolucionārās kustības. Lielākā revolūcija notika Krievijā. Sakāve krievu - japāņu karā, neatrisinātais zemes jautājums, strādnieku nežēlīgā ekspluatācija un viņu beztiesīgais stāvoklis, asas nacionālās pretrunas, feodālo palieku saglabāšanās un, galvenais, cara neierobežotā vara sekmēja revolūcijas sākumu. Kaut gan no ārpuses Krievijas impērija likās ne tikai liela, bet arī varena, 1905. gada notikumi šo ilūziju satricināja pašos pamatos. Revolūcija izvērtās plaša un dziļa, sevišķi Baltijas guberņās. Iemesls šai tautas vienotībai bija tās pašas neatrisinātās problēmas, kas tagad kļuva svarīgas, izvirzījās priekšplānā. Latvieši arvien sāpīgāk izjuta savu pilsoņu tiesību un politisko brīvību ierobežojumus. Latviešiem trūka ne tikai politiskās brīvības un biedrošanās brīvības, bet arī preses brīvības un ticības brīvības. Par visu vairāk tauta tomēr sajuta pārkrievošanas spaidus un latviešu valodas degradēšanu. Skolās latviešu valoda bija aizliegta un pārvaldes darbā pieņēma tikai krievus, kamēr latvieši ar līdzvērtīgu izglītību bija spiesti izceļot uz Krieviju.

Tāpat tautas veiksmīgu attīstību kavēja muižnieku lielās privilēģijas. Dažiem simtiem muižnieku piederēja lielākā daļa Latvijas zemes un liela politiskā un ekonomiskā vara. Turklāt šī ekonomiski stiprā, par citiem pārākā minoritāte bija atbrīvota no daudzām nodevām un sociālām nastām, kuras uzlika zemniekiem. Vācu muižnieki bija galvenie lēmēji baznīcas lietās un baznīcas pārvaldē. Viņi bieži, izmantojot savas tiesības, pret draudžu gribu uzspieda latviešu draudzēm vācu mācītājus. Latviešiem nebija nekādas ietekmes savas zemes pārvaldē, nebija iespējams arī attīstīt ekonomiskās aktivitātes, jo muižnieki paturēja sev medību, zvejas, krogu turēšanas un tirgus tiesības un aizliedza zemniekiem izmantot pārdoto zemi rūpnieciskiem nolūkiem.

Neapmierinātība par esošo stāvokli un pastāvošo kārtību jau ilgi krājās latviešu sirdīs. Jaunā strāva palīdzēja tai pārvērsties revolucionārā situācijā. Revolucionārās situācijas izveidošanos veicināja arī tautā ļoti nepopulārais krievu – japāņu karš.

1905. gada 9....