1905. gada revolūcija – terorisms?
Kaut arī 1905. gada revolūcija Latvijā sākās kā strādnieku kustība, tā kļuva par revolūciju, kuras mērķis bija muižnieku varas sagrāve. Šī mērķa sasniegšanai tika pielietoti ļoti nežēlīgi paņēmieni, tāpēc arī ar 1905. gada revolūcijai piesaista pat vārdu – terorisms. Un daudzi ir ļoti negatīvi noskaņoti pret lielo asins izliešanu.
Sociāldemokrātu partija noorganizēja speciālas teroristu kaujas vienības, kas aplaupīja muižas, bankas, lai iegūtu līdzekļus revolucionārajai darbībai, un pārdrošos uzbrukumos centās atbrīvot apcietinātos revolucionārus. Sevišķu slavu ieguva latviešu kaujinieki, aplaupot Liepājas un Helsinku bankas. Kaujiniekiem Somijā bija speciāla apmācību vieta.Revolucionāri, pirms soda ekspedīcijas ierašanās, nodedzināja un izlaupīja 459 no 1055 Vidzemes un Kurzemes muižām. Daudzas no tām bija vērtīgi arhitektūras pieminekļi. Piemēram, Straupes, Ēdoles un Jaunpils pilis. Šajās pilīs bojā aizgāja neaprakstāmas mākslas vērtības - gleznas, gravīras, mēbeles, skulptūras - un neskaitāmi dokumentu krājumi par mūsu tautas un zemes vēsturi.
Revolūcijas postījumu un upuru skaits bija milzīgs. Visu represiju rezultātā Latvijā cieta ap 18 000 cilvēku, no tiem aptuveni 3000 bija dažādā veidā nogalināti. Ievērojams skaits, ap 10 000 tika ieslodzīti cietumā vai aizsūtīti uz Sibīriju, kā arī apmēram 5 000 emigrēja uz ārvalstīm.
Asins izliešana cēlu mērķu vadīta ir dažreiz ir attaisnojama, bet ne šajā situācija, jo, manuprāt, tā bija tikai dusmu izgāšana pret valdošo varu un notika izrēķināšanās ar pavisam nevainīgiem cilvēkiem – latviešu zemniekiem, mācītājiem, kuri nebija vainojami pie pastāvošās iekārtas. Tika iznīcināti ļoti vērtīgi raksti un mākslas darbi. Un šie revolucionāri ļoti labi apzinājās, ka viņi ir lielā mazākuma un militāri ļoti nespējīgi, nespēs gāzt pastāvošo varu un tāpat cietīs sakāvi no krievu karaspēka. Tāpat, kā mūsdienu teroristu kā ar šo revolucionāru aktivitātes ir vērtējami kā lieli noziegumi.
