1905 gada reclūvijas cēloņi Latvijā

Revolūcijas cēloņi bija ne tikai strādnieku trūcīgie dzīves apstākļi un viņu nevienlīdzīgās tiesības., bet arī rusifikācija (Latvijā), reliģijas maiņa (Latvijā). Šī revolūcija aizskāra arī politiku. Pēc revolūcijas latvieši beidzot atguva ticības un valodas brīvību. Drukas aizliegums arī tika atcelts. Strādniekiem tika palielinātas, pazeminātas darba stundas. Latvijā sāka pastāvēt likumīgas partijas (LSDSP). Beidzot vācbaltiešu ietekme Latvijas politikā un ekonomikā samazinājās. Zemnieki, kas agrāk nevarēja atpirkt zemi no muižniekiem, beidzot to spēja paveikt. Šī revolūcija progresēja arī Latgales atmodai. Tika laists klajā pirmais latgaliešu laikraksts „Gaisma”. Attīstījās rūpniecība.

Šai revolūcijai nepārprotami zaudējumi bija lielais bojā gājušo skaits. Cilvēki tika sodīti ar nāvi, izsūtīti katorgās vai sodīti ar cietumsodu. Kopā revolūcijas laikā aizgāja bojā apmēram 3000 personas, uz Sibīriju nosūtīti 2650 cilvēku, cietumsodu saņēmuši ap 7 8 tūkstošiem cilvēku. Pēc janvāra demonstrācijām turpinājās cīņa arī citās formas – tika dedzinātas muižas, kurās glabājās arī mākslas vērtības, pastiprināti risinājās individuālais terors. Neiedomājamus zaudējums guva Krievijas impērija, pateicoties demonstrācijām, streikiem.

Tomēr visi šie lielie upuri un zaudējumi, neraugoties uz revolūcijas apspiešanu, nebija gluži veltīgi. Pēc 1905,g, visā Krievijā, t.s. arī Latvijas teritorijā iestājās brīvāki dzīves apstākļi. Latvieši ieguva valodas ticības, sapulču un arī preses brīvību. Strādnieki varēja piedalīties vēlēšanās. Pamazām latvieši tika atzīta kā tauta. Tas bija aizsākums latviešu atmodai.