1905 gada revolūcijas ieguvumi un zaudējumi

Sakāve karā ar japānu, smagie dzīves apstākļi strādniekus spieda meklēt izeju, kā uzlabot savu dzīvi. Pēterburgā liela strādnieku demonstrācija nolēma doties iz Ziemas pili lūgt cara palīdzību. Ļaudis ticēja, ka cars ir labs, noteikti uzklausīs savu tautu un palīdzēs trūkumā nonākušajiem.

1905.gada 9.janvārī karaspēks ieraudzījis nākam strādnieku demonstrantus nelaida cilvēkus uz Ziemas pili, un uz strādnieku pusi tika atklāts uguns. Par 9.janvāra notikumiem uzzināja arī Latvijā, un jau 13.janvārī Rīgā sākās ģenerālstreiks, un strādnieki izgāja ielās ar sarkaniem karogiem. Rīgā pie dzelzs tilta demonstrantus sagaidīja karaspēks, kas šāva uz cilvēkiem, nogalinot aptuveni 70 cilvēkus, bet ievainojot aptuveni 200 strādniekus. Nežēlība pret strādniekiem nebiedēja viņus. Visā Latvijā sākās vēl vairāk streiki, demonstrācijas un sadursmes ar armiju un policiju. Latvijā tika pasludināts vispārējs streiks, vienlaikus darbā neaizgāja daudzu Latvijas novadu un pilsētu strādnieki.

Tātad var secināt ka revolūcijas laikā Latvija bija ieguvusi tiesības skolās lietot vairāk latviešu valodu, bija vairāk ticības, apziņas un vārda brīvība, un domē izdevās ievēlēt izcilus latviešu deputātus, kā J.Čaksti, F.Grosvaldu, F.Trasunu, J.Kreicbergu, E.Treimani Zvārguli un citus. Savukārt zaudējumi bija daudzi nogalinātie, sakropļotie un ievainotie revolucionāri, kā arī nodedzinātās 459 muižas un neskaitāmas zemnieku mājas.