2005 gada ieskaites darba dzejas analīze!

Viņa sejā izsmiekla cīnījās ar neticību, ziņkāri un vilinājumu.

Šajā Andreja Upīša prozas darba fragmentā „Zelts” galvenā tēma, manuprāt, ir tēva un dēla konflikts, jo es darbā saskatu nesaskaņas ģimenē, ko rada nauda un tās iegūšanas veids. Tēvam un dēlam ir atšķirīgas vērtības un citādāki uzskati par naudas iegūšanas veidu un to pielietojumu.

Galvenā problēma, manuprāt, ir tāda: Vai jāpalaiž garām iespēja kļūt bagātam kā cilvēkam pat tad, ja jāpārkāpj kādas morāles normas? A. Upīša daiļdarbā „Zelts” Augusts, nelaižot šādu iespēju garām, ir pasliktinājis attiecības ar savu tēvu, kuram, nezinot patieso naudas iegūšanas veidu, rodas neticība savam dēlam. Prozas darbā izveidojas vērtību sadursme starp Augustu un tēvu. Fragmenta problēma tiek lasītājam pasniegta un pilnībā attēlota ar dialogu palīdzību starp galvenajiem varoņiem.

Prozas darbība ir vienmuļa, bet noteikta. Tiek izmantots dialoga veids, kā sižeta gaitas paskaidrojums. Darbs pieder pie reālisma literatūras virziena. Vēstījums tiek atklāts 3. personā. Autors vairāk centies akcentēt varoņu psiholoģisko portretu, kā rezultātā spilgti atklājas galveno varoņu tēli lasītājam. Šo varoņu attiecības savā starpā paspilgtina dialogi.

Andreja Upīša prozā „Zelts” galvenie varoņi ir Tēvs, dēls Augusts, meita Made, Roberts, māte. Tēvs ar Augustu veido galvenās varoņus, ap ko tiek koncentrēta prozas darbība, jo viņu uzskatu sadursme ir galvenie darba virzītājspēki. Made un brālis pret šo galveno varoņu vērtību sadursmi pasīvi iejaucas, bet diži neietekmē tās gaitu. Augusts raksturojams: augstprātīgs, lielīgs, iedomīgs, lepns, bet tai pašā reizē iekšēji nedrošs par sevi. Tēvs raksturojams kā reālisma pārstāvis – stingrs, spītīgs, principāls, noteikts, skarbs, kas uzskata, ka darbs ir visa pamatā.

Valoda lasītājam ir viegli uztverama un saprotama. Prozas fragmentā „Zelts” runa tiek attēlota kā ikdienišķa ar sadzīvisku pieskaņu. Valodas tēlainība nav neparasta, drīzāk standartizēta, kurā nav savas „rozīnītes”. Toties lasītājam viegli lasāma un skaidri saprotama. Darbā tiek izmantoti epiteti kā: „sīva alkohola un tabakas smaka”, „izvilka jaunu dzelteni spīdīgu naudas maku”, „maigi baltā roka”, „zelta desmitnieki un piecinieki”, kā arī metaforas: „mazā lampiņa ar ieplēsto kupolu it kā sakaunējās un satumsa”, „visa istaba it kā kļuva krēslāka visi novalkātie, apdilušie priekšmeti sarāvās savās vietās”. Prozā bieži izmantota nauda un zelts kā simbolika. Tekstā izmantoti pārsvarā jaunvārdi.