20 gs kultūras vērtības

Līdz 50. gadu sākumam pasaules mūzikas apritē nebija jaušamas nekādas aktivitātes, kas varētu satricināt zemi vairāk kā jebkura zemestrīce. Taču patiesība bija neizbēgama – pēc vairāku tam laikam populāru rokenrola grupu iegūtās atzinības, savu mūzikas karjeru nolēma pieteikt rokenrola karalis, varētu pat teikt, visas 70 80. gadu elektroniski akustiskās mūzikas tēvs un 90. gadu sintētiskās mūzikas vectēvs, Elviss Preslijs. Viņš izdarīja pilnīgu apvērsumu visā mūzikas un arī kultūras dzīvē. Viņš bija redzams un dzirdams visur – koncertos, televīzijā, radio, viņa ieraksti bija katrā sevis cienoša klausītāja mājās, viņa ģērbšanās stilu kopēja visi, kas sevi uzskatīja par moderniem, viņa plakāti rotāja gandrīz visu jaunu meiteņu sienas, no kurām tikai retai Preslijs nebija sapņu princis un visa ideālā iemiesojums.

Elviss Preslijs radīja tik lielu satricinājumu pasaules mūzikas dzīvē, ka tas nostrādāja kā impulss daudziem cilvēkiem veidot savas grupas, spēlēt rokenrolu un censties arī izsisties slavas virsotnē. Bija vairākas grupas ar atzīstamiem panākumiem, bet nebija nevienas superzvaigznes, kas kaut cik varētu spēt konkurēt ar rokenrola karali.

Tas notika ļoti strauji un negaidīti. Anglijas mūzikas top tabulās parādījās nevienam nezināma grupa The Beatles, kuras dziesma ļoti ātri ieņēma visas iespējamās pirmās vietas Lielbritānijas čārtos. Tādu satricinājumu un ietekmi uz pasaules dzīvi pasaule vēl nebija piedzīvojusi un nav vairs redzējusi līdz šim.

Tas jau līdzinājās apsēstībai. Nebija tādas meitenes, kas nesapņoja par satikšanos un apprecēšanos ar šiem jaunajiem puišiem, nebija tāda puiša, kas nezināja šo grupas dalībnieku un dziesmu vārdus, visa dzīve ritēja Bītlu radītās mūzikas ritmos. Apsviedīgi cilvēki iemācījās ne tikai cienīt šos puišus, bet arī kā komercpreci pārdot visos iespējamajos veidos – krekliņi ar The Beatles uzrakstu, fotoalbumi, plakāti un daudz kas cits. Bītli bija tā laika protestanti, novatori, jo spēlēja mūziku, kurai nebija precedenta, lai arī joprojām sauca to par rokenrolu. Tas arī atspoguļojās tā laika kultūrā, jo cilvēki sāka atļauties darīt to, ko iepriekš (vismaz publiski) tie nebija darījuši. Jo īpaši tas attiecās uz jaunietēm, kas pirmoreiz atļāvās iebilst savām mātēm, kas publiski sāka izrādīt savu dažreiz līdz ārprātam dziļo mīlestību pret Bītliem. Tas arī bija iemesls vecāko paaudžu ne visai lielai cieņai pret šo grupu un tās solistiem. Šeit arī ieskicējās pirmās vīriešu sieviešu vienlīdzības pazīmes, lai arī līdz pilnīgai tās īstenošanai vēl bija jāiet garš ceļš.

Ja jau Bītlu uzvedība un viņu rakstītās dziesmas kādai cilvēku grupai šķita ļoti negatīvas, izlaidības un piedauzības pilnas, tad būtu interesanti uzzināt, ko šie paši cilvēki teica par personību, kas uzplauka 60.

Morisona balsī klausoties paiet vēl 10 gadi un 70.