2 gt p m ē Senie Austrumi Saimniecība, Sabiedrība

No 2.gt. p.m.ē. Seno Austrumu vēstures gaita ritēja nesalīdzināmi straujāk. Salīdzinājumā ar 3.gt. p.m.ē. šis laiks bija piesātināts ar jauniem nozīmīgiem atklājumiem un sasniegumiem, ar plašiem starptautiska rakstura notikumiem un procesiem. Civilizācija izplatījās ārpus Divupes un Nīlas ielejas , un Senajos Austrumos tika dibinātas jaunas valstis.

Metāla kā materiāla uzvara. Kopš 3./2.gt. mijas p.m.ē. savu uzvaras gājienu sāka bronza, drīz kļūdama par galveno metālu ieroču un arī darbarīku izgatavošanā.

Bronzas ieguve un izstrādājumu ražošana pakāpeniski atvēra visu Priekšāziju, kopš hiksu laikiem, arī Ēģipti. Bronza radīja priekšnosacījumus jaunumiem ražošanā un militārajā sfērā.

Ap 14.gs. p.m.ē. Mazāzijā sāka iegūt dzelzi. Tā dabā bija sastopama lielākā daudzumā nekā varš vai alva. Dzelzs ieguves un kalšanas prasmi sākotnēji pārzināja Mazāzijā dzīvojošie heti. Domājams, ka dzelzi diezgan agri ieguva arī Armēnijas Kalnienē. Ap 2./1.gt. miju p.m.ē. dzelzs izplatījās visās Tuvo Austrumu zemēs. Krietni vēlāk to sāka izmantot Ēģiptē – ap 7. 6.gs. p.m.ē., kur pirms tam pazina tikai meteorītu dzelzi, un dažus dzelzs priekšmetus, ko saņēma dāvanās no Āzijas valdniekiem.

2.gt. p.m.ē. sākās indoeiropiešu pārceļošana. Klejotāji lopkopji no Melnās un Kaspijas jūras stepju zonas devās uz dienvidiem.

Ap 2.gt. vidu p.m.ē. caur Vidusāziju ienāca citas indoeiropiešu ciltis, kas radīja civilizāciju Indas ielejā. Mēdieši un persieši apmetās uz dzīvi Irānas kalnienē (2.gt. beigās 1.gt. sākumā p.m.ē.).

Sakarā ar jaunu valstu izveidošanos daudz kas mainījās starpvalstu attiecībās, tās kļuva civilizētākas. Radās nepieciešamība rēķināties ar kaimiņvalstu interesēm. Lai sāktu karu, vajadzēja meklēt ieganstu tā pieteikšanai. Savstarpējus konfliktus valstis risināja vairs ne tikai ar karu, bet gan arī ar diplomācijas palīdzību.

Lauksaimniecība. Seno Austrumu ekonomika bija izteikti lauksaimnieciska, tāpēc zeme bija vislielākā vērtība.

Augļkopība attīstījās Ēģiptē – Deltā un Faijūmas oāzē, Dienviddivupē, Feniķijā un Palestīnā.

2.gt. p.m.ē. pie tempļiem, pilīm un augstmaņu namiem sāka ierīkot plašus dārzus, tur audzēja dārzeņus, augļu kokus, puķes, košuma krūmus un kokus.

Dārzkopības attīstību veicināja laistāmās ierīces – Šadufa* izgudrošana.

Nozīmīgu vietu Seno Austrumu ekonomikā ieņēma – Lopkopība, kas pastāvot līdzās zemkopībai, attīstījās Ēģiptē, īpaši Deltā un Divupē.