A Kamī "Mēris" Galvenā tēla raksturojums

Albērs Kamī pēc „Mēra” sarakstīšanas tika ierakstīts literatūras vēsturē kā pretošanās kustības hronists. Tas bija 1947. gads, kad romāns ieraudzīja dienas gaismu, bet rakstīts tas tika Otrā pasaules kara laikā, kas arī iespaidoja darba saturu. Grāmatā ir aprakstīts, ka Orānā ir īpaša situācija, kur visi cilvēki uzzina par kaut kā cita, vienojoša, esamību, tas ir, mēri. Ārstiem nākas īpaši nopūlēties, jo viņiem ir smagākais darbs, kura nozīmi daudzi pat neapzinās. Galvenais darba varonis ir cienījamais ārsts Rjē.

Darbība risinās Orānā, pilsētiņā pie Vidusjūras, un interesanti ir tas, ka vēl pat šodien ir tāda pilsēta, kura atrodas pie Vidusjūras, kā arī netālu no Alžīrijas pilsētas, kurā rakstnieks pavadīja lielāko savas dzīves daļu.

Kamī pasaules uztvere ir absurda, varētu pat teikt, ka ar mēri slima un neārstējama, ko skaidri var pamanīt galvenā tēla, ārsta Rjē, raksturojumā. Viņš uzskatīja, ka viss ir bezjēdzīgs. Rakstnieks nedomāja, ka pēc nāves atveras nākamās durvis, Kamī uzskatīja, ka nāvē tās vienkārši aizveras.

Rjē ilgi negribēja pats sev atzīt, ka tas, kas ir uzbrucis mierīgajai Orānai, patiešām ir mēris, viņš mēģināja atrast izeju, vieglākos variantus, darīja visu, kas pienāktos kārtīgam mediķim, un pat vairāk. Rjē centās palīdzēt visiem, nostādot sevi un savu dzīvi otrajā plānā.

Rjē, kā arī citi darba varoņi, visu mūžu atrodas izvēles priekšā, to nekad neveicot un no tās nekad neaizejot.