A VITAMĪNS
Retinol, Axerophthol
Tas ir taukos šķīstošs vitamīns, kuru uzsūkšanai nepieciešami tauki un žultskābes. Noteikts A vitamīna daudzums var uzkrāties aknās. Ja vitamīns uzņemts pietiekamā daudzumā un aknas ir veselas, tad rezerves var pietikt 12 mēnešiem.
Vitamīnam ir divas specifiskas funkcijas:
A vitamīns ir nepieciešams redzes procesos. A vitamīna aldehīds pieder pie redzes fermenta grupas. Tā hipovitaminoze vai avitaminoze rada vistas aklumu – hemeralopiju, t.i., redzes traucējumus krēslā un naktī, radzenes mīkstumu un acu ābolu izžūšanu (kseroftalmiju); var rasties arī pilnīgs aklums. Ir pieņemts uzskatīt miežgraudu acīs par agrīnu A hipovitaminozes pazīmi.
A vitamīns stabilizē šūnu membrānas. Klīniski avitominoze pirmām kārtām izpaužas kā gļotādu un ādas hiperkeratoze: ādas virsējais slānis kļūst biezāks pārragojošos šūnu dēļ. Rodas gremošanas trakta gļotādu deģeneratīvās parādības. Biežāk nekā parasti veidojas žultsakmeņi un nierakmeņi, samazinās sālsskābes izdalīšanās kuņģī, tiek traucēti kaulu, arī zobu veidošanās, izzūd reproduktīvās spējas (maksts un sēklinieku epitēlija deģenerācijas dēļ).
Praktiski A vitamīna deficītu rada gremošanas traucējumi (hronisks pankreatīts) vai uzsūkšanas traucējumi (glutēnu enteropātija).
Minimālā A vitamīna deva ir 0,5 – 0,6 mg dienā. Pietiekamas rezerves aknās rodas, ja vīrieši saņam 0,8 mg, sievietes 0,75mg A vitamīna dienā. Ieteicamā A vitamīna deva ir 0,8 – 1,0 mg dienā. Mātēm, kas baro bērnu ar krūti, tiek ieteikts 1,2 mg A vitamīna dienā, augstas klases sportistiem 2,0 – 2,4 mg dienā.
Modē ir nākušas amerikāņu zinātienieku ieteiktās uzturvielu devas, kuras pieņemts apzīmēt ar RDA, kas ir angliskā nosaukuma recommended dietary allowances saīsinājums. Amerikāņu ieteiktā deva ir 1,0 mg A vitamīna dienā.
Nozīmīgākie A vitamīna avoti uzturā
UzturproduktsA vitamīns, mg/100gUzturproduktsA vitamīns, mg/100g
Zivju eļļa
Cūku aknas
Liellopu aknas
Aknu desa (vidēji)
Olas dzeltenums
10 –30
39,10
15,30
8,30
0,88
Sviests
Siers (vidēji)
Siļķes
Siļķes, sālītas
Sardīnes0,59
0,30
0,01
0,05
0,01
Lai gan sviestā, sierā un siļķes A vitamīna nav daudz, tomēr tie ir ļoti nozīmīgi A vitamīna avoti, jo tos parasti ēd daudz.
A vitamīns zarnu sienās var viedoties no sava provitamīna – augu krāsvielas -karotīna. No 6 mg -karotīna rodas 1 mg A vitamīna. Tātad A vitamīns un -karotīna attiecība ir 1:6. Citas augu krāsvielas – -karotīna, -karotīna, kriptoksantīns, -ceakarotīns – arī var tikt pārvērstas par A vitamīnu, bet tikai attiecībā 1:12.
Karotīns zarnās slikti uzsūcas. To uzsūkšanai nepieciešami tauki un žultsskābes. Labāk uzsūcas peins un vārītu dārzeņu karotīni, mazāk – vārītu burkānu karotīni. Ļoti maz karotīni uzsūcas no nevārītiem, rupji sasmalcinātiem burkāniem un gandrīz nemaz – no tomātiem.
Karotīniem ir ne tikai A vitamīna provitamīna funkcijas, bet tie darbojas arī kā antioksidanti.
Karotīniem un A vitamīniem, kas uzņemti lielās devās ir pretvāža iedarbība. Par to pārliecinājuši eksperimenti ar dzīvniekiem. Uz cilvēku šāda iedarbība apstiprināta epidemioloģiskos pētījumos.
Nozīmīgākie karotīnu avoti uzturā
Uzturprodukti-karotīns, mg/100gVisi karotinoīdi, mg/100g
Aprikozes, žāvētas
Aprikozes, svaigas
Burkāni
Pētersīļu lapas
Pētersīļu saknes
Spināti
Lapu salāti
Galviņsalāti
Sarkano piparu augļi
Ķirbji
Tomāti
Briseles kāposti
Baltie galviņkāposti34,6
1,6
7,8
5,4
0,03
4,7
3,9
1,4
0,54
0,58
0,51
0,45
0,0734,9
1,7
11,1
5,4
0,03
4,7
3,9
1,4
1,62
0,95
0,51
0,45
0,07
Ikdienā ar A vitamīnu mūs nodrošina dārzeņi, sviests, margarīns (ar vitamīnu piedevām), arī olas, piena produkti, graudaugi, augļi
A vitamīna vienības:
1mg A vitamīna = 3333IE (internacionālā vienība) = 6mg -karotīns
Ar A vitamīnu ir iespējams saindēties. Principā nevar saindēties ar vitamīniem, ja tos uzņem ar dabiskiem produktiem. Vienīgais izņēmums ir leduslāču, lāču un roņu aknas. Ja ir uzņemts pārāk daudz A vitamīna praperātu veidā vai ar lāču un roņu aknām, saindēšanās simptoni ir vemšana, muskuļukrampji, vājums, bērniem kaulu sabiezēšanās, triglicerīdu dauduma palielināšanās asinīs; smagos gadījumos iestājas pat nāve. Simts gramos lāča aknu ir 600 mg A vitamīna.
Akūtu saindēšanos pieaugušajiem rada 500 mg, zīdaiņiem – 50 mg A vitamīna. Ilgsotši lietojot A vitamīnu, rūpīgi jāpārdomā dienas devu lietderība. Nevajadzētu paredzēt vairāk par 10 mg pieaugušajiem un vairāk par 3,7 mg A vitamīna dienā bērniem.
Īpaši daudz A vitamīna uzkrājas zivju aknās. Ir novēroti daudzi gadījumi, ka, pārāk daudz lietojot uzturā mencu, haizivju vai āšu aknas, zvejniekiem izveidojusies hipervitaminoze – rodas vielmaiņas traucējumi.
Pārmērīgs A vitamīna daudzums grūtniecības laikā vecina iedzimtu krpolību viedošanos, dažreiz par izraisa augļa bojā eju. A vitamīns var būt teratogēns, ja deva ir lielāka nekā 7,5 mg dienā.
A vitamīna un karotīnu ķimiskā stabilitāte produktos:
neitrālā vidē – stabils
skābā vidē – nestabils
bāziskā vidē – stabils
gaisa skābeklī – nestabils
gaismas ietekmē – nestabils
temperatūrā virs 80C – nestabils
A vitamīna zudums ēdiena gatavošana laikā vidēji ir 20, bet maksimālie zudumi var sasniegt 40.
Loma organismāKādos produktosJa organismā nav pietiekami
Nodrošina veselīgu ādu, gļotādas, matus, nepieciešams redzei, aizsargā pret infekcijām.Pienā, krējumā, olu dzeltenumā, aknās, gaļā, zivīs, sarkanos, dzeltenos, zaļos dārzeņos: burkānos, salātos, pētersīļos, sīpollokos, ērkšķogās, upenēs u.c.Rodas augšanas un redzes traucējumi, acu gļotādas iekaisumi, nespēja pretoties infekcijas slimībām.
