A vitamīns

Tas ir taukos šķīstošs vitamīns, kuru uzsūkšanai nepieciešami tauki un žultskābes. Noteikts A vitamīna daudzums var uzkrāties aknās. Ja vitamīns uzņemts pietiekamā daudzumā un aknas ir veselas, tad rezerves var pietikt 12 mēnešiem.

 A vitamīns ir nepieciešams redzes procesos. A vitamīna aldehīds pieder pie redzes fermenta grupas. Tā hipovitaminoze vai avitaminoze rada vistas aklumu – hemeralopiju, t.i., redzes traucējumus krēslā un naktī, radzenes mīkstumu un acu ābolu izžūšanu (kseroftalmiju); var rasties arī pilnīgs aklums. Ir pieņemts uzskatīt miežgraudu acīs par agrīnu A hipovitaminozes pazīmi.

 A vitamīns stabilizē šūnu membrānas. Klīniski avitominoze pirmām kārtām izpaužas kā gļotādu un ādas hiperkeratoze: ādas virsējais slānis kļūst biezāks pārragojošos šūnu dēļ. Rodas gremošanas trakta gļotādu deģeneratīvās parādības. Biežāk nekā parasti veidojas žultsakmeņi un nierakmeņi, samazinās sālsskābes izdalīšanās kuņģī, tiek traucēti kaulu, arī zobu veidošanās, izzūd reproduktīvās spējas (maksts un sēklinieku epitēlija deģenerācijas dēļ).

Praktiski A vitamīna deficītu rada gremošanas traucējumi (hronisks pankreatīts) vai uzsūkšanas traucējumi (glutēnu enteropātija).

Minimālā A vitamīna deva ir 0,5 – 0,6 mg dienā. Pietiekamas rezerves aknās rodas, ja vīrieši saņam 0,8 mg, sievietes 0,75mg A vitamīna dienā. Ieteicamā A vitamīna deva ir 0,8 – 1,0 mg dienā. Mātēm, kas baro bērnu ar krūti, tiek ieteikts 1,2 mg A vitamīna dienā, augstas klases sportistiem 2,0 – 2,4 mg dienā.

Modē ir nākušas amerikāņu zinātienieku ieteiktās uzturvielu devas, kuras pieņemts apzīmēt ar RDA, kas ir angliskā nosaukuma recommended dietary allowances saīsinājums. Amerikāņu ieteiktā deva ir 1,0 mg A vitamīna dienā.