Administratīvā pārkāpuma izmeklēšana un lietvedība nepilngadīgo lietās
AdministratĪvĀ izmeklĒšana.
Lietvedības uzsākšana.
Faktisko lietas apstākļu noskaidrošana.
AdministratĪvĀ pĀrkĀpuma lietas izskatĪšana.
Lietas sagatavošana izskatīšanai.
Lietas izskatīšana, savākto materiālu un lietas apstākļu analīze.
Lēmuma pieņemšana.
Pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana.
Nobeigums.
Izmantoto avotu un literatūras saraksts. 141. administratĪvĀ izmeklĒšana.
4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 14 gadiem par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.
Lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu. Tomēr saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1.p. pietiek, ja lēmums atspoguļots amatpersonas rezolūcijas veidā uz pieteikuma oriģināla. Likumā gan tiek pieļauts izņēmums, ka lēmumu amatpersona pieņem 10 dienu laikā, bet tad lēmumā jānorāda pamatots iemesls, kāpēc tiek pieļauts šāds izņēmuma gadījums (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 238.1pants).
Ja attiecīgajā aktā tas netiek paredzēts, tad šādu sarakstu nosaka kompetentas iestādes, kā Ministru kabinets, Valsts kontrole, ministrijas, Latvijas Banka, u.c., vai institūcija, kura saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir pilnvarota izskatīt noteikta veida administratīvo pārkāpumu lietas. Šeit pat likumdevējs arī nosaka, ka protokolu ir tiesīgas sastādīt arī citas tam pilnvarotas pašvaldību amatpersonas (piem.: valsts vides inspekcijas inspektors). Vispārēji runājot, „administratīvās lietas izskatīšana ir saistīta ar lietas piekritības un pakļautības noteikumiem, kas izriet no iestādei normatīvā aktā noteiktās kompetences” .
Pretēji lietvedības uzsākšanai ir situācija, kad pastāv apstākļi, kuru dēļ lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt vai jau uzsāktā lietvedība jāizbeidz. Tie ir gadījumi, kad:
1) nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;
2) līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši administratīvā soda uzlikšanas termiņi;
4) izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;
5) persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi 14 gadu vecumu;
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1.p. materiāli jānosūta pašvaldības administratīvajai komisijai, ja persona ir vecumā no 11 – 14 gadiem.
7) persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;
10) persona, pret kuru uzsākta lietvedība, ir mirusi . 1.2. Faktisko lietas apstākļu noskaidrošana
Pierādījumi var būt vienīgi rakstveida pierādījumi (līdzīgi kā noteikts arī citās procesuālajās tiesībās) ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu, citu rakstveida zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos vai attiecīgās ierakstu sistēmās (LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likums 167.pants).
Personas atzīšanās izdarītajā pārkāpumā pati par sevi (ja nav citu pierādījumu) nav uzskatāma par vainas pierādījumu, tāpēc jebkurā gadījumā nepieciešams iegūt visus iespējamos pierādījumus. Vainīgā persona iespējams vēlāk var noliegt savu vainu, apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu (tās ir personas tiesības), un šādā gadījumā, ja nebūs savākti citi pietiekami pierādījumi, nebūs pamata personas saukšanai pie atbildības. Ja persona paskaidrojumus nesniedz, tad protokolā iekļauj norādi par to, kādā veidā persona uzaicināta sniegt paskaidrojumus un, ka par personas viedokli protokola sastādītājs nav informēts, vēlams, lai persona pati rakstiski paziņotu savu lēmumu nesniegt paskaidrojumus. LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 62.pantā tiek noteikti gadījumi, kad personas paskaidrojums nav nepieciešams. Piemērojot šo likuma normu, protokolā pamatojumā jānorāda iemeslu. Tas ir, ja:
