Administratīvās tiesības eksamena jautajumi

2.Administrātīvo tiesību pētīšanas metodes:1)deskriptīva (aprakstoša); 2)dogmatiska adm.ties. normu analīze, izdarot secinājumus ar domu tas pilnveidot; 3)vēsturiska kā attīstījušas adm.tie.; 4)salīdzinoša kā norma attīstījusies laikā gaitā; 5)socioloģiskā tiesību normas attīstību salīdzina ar kultūru, cilvēci; 6)analītiskā noskaidro normas saturu un izvērtē tās atbilstību mērķiem; 7)kritiski metodoloģiska normas pakļaujas kritikai līdz ar to uzlabošanai.

3.Privatas un publiskas tiesības. Atšķirīgais un kopīgais.Privātas – noteiktas privāto tiesību aktos. Publiskas tiesības publiskas juridiskas aktos. Šādam iedalījumam pamatā ir interešu faktors. Publ.ties. krim., finansu, konstitucionālas. Privātas – mantošanas. Publiskas ties. pastāv attiecības starp valsti un cilvēku, pastāv attiecības starp divām pārvaldes iestādēm. Cilvēks ir padotais. Publ. un privātas ties. atšķiras subjekta. Publ.ties. subjekts ir valsts, sabiedrība, tauta. Privātas tiesības indivīds, fiz. persona. Kopīga iezīme: abu tiesību redzesloka ir cilvēks.

4.Administratīvo tiesību avoti. Tiesību avoti ar augstāko juridisko spēku. Administratīvo tiesību avoti – ir tas tiesību normu grupas, kur sastopamas admin tiesības. Tiesību avoti – forma, kas satur uzvedības priekšrakstus, lai ar to palīdzību un atbilstoši kuriem realizē valsts pārvaldi. Admin tiesību avoti:1)Likumi; 2)MK noteikumi;3)ieraduma tiesības; 4)Starpt. līgumi, kas saistoši LR. Nosacījumi:*)Par likuma prioritāti. Admin normas izdošanā admin iestāde nedrīkst pārkāpt likumu. Arī jebkurai rīcībai jābūt likumīgai;*)Likuma atruna. Atsaukšanās uz konkrētu likuma pantu. Jebkura iejaukšanās personas brīvībā vai tiesībās var notikt tikai saskaņā ar likmu;*)Samērīguma princips. Rīcībai jābūt piemērotai nepieciešamai, samērīgai. Mērķa sasniegšanai izmantotais līdzeklis nedrīkst būt nesamērīgs;*)Svarīgākais, noteicošais ir LR satversme, uz kuras pamata un atbilstoši kurai, tiek izdoti likumi, lai organizētu valsts politikas realizāciju sabiedrībā un valstī, kā arī daudzos gadījumos, lai ikdienā sakārtotu valsts pārvaldi. Likums svarīgākais tiesību avots. Likuma svarīgums izpaužas 2 veidos:*)visplašākais admin. avots;*) autoritatīvais spēks. Citi norm. akti pakļauti likumam, un nevar būt pretrunā ar likumu, jo tādi ir tie zaudē savu spēku. Likumi pilsoņiem rada tiesības un pienākumus. Ir aizgūtie likumi (piem no PSRS), patstāvīgie likumi. Noteikumi. Noteikumi, kurus pieņem izpildvara rada tiesības un pienākumus valsts un pilsoņu attiecībās. Tos var izdot arī atsevišķs ministrs. Noteikumi regulē tas attiecības, kas nav regulētas ar likumu, bet noteikumi tiek izdoti tikai saskaņā ar likumu, nekad pretēji tiem. Nolikumi nosaka tiesības un pienākumus starp nolikuma izdevēju un personu uz ko tas attiecas. Nolikuma kompetence ir ierobežota. Nolikums regulē iekšējas attiecības un ārējas attiecības. Nolikumam jābūt izdotam saskaņā ar savu kompetenci. Priekšraksti tiem ir nozīme tikai izdevējiestādes iekšienē. Priekšraksti:*)skaidrojošie; *)metodiskie; *)organizatoriskie. Parāžu tiesības aizpildīja rakstīto tiesību trūkumus. Parāžu tiesību apjoms samazinās. Īpaši tas attiecas uz tiesībām par valsts atbildību, kuras lielā mērā satur arī nerakstītas, bet pie paražu tiesībām pieskaitāmas normas, tāpat arī nosaka iekšējo kārtību iestādēs.