Āfrikas klimata zonas: ekosistēmu apskats

Dabas zona ir sauszemes teritorija ar līdzīgiem klimata apstākļiem, augsnēm, augu un dzīvnieku pasauli. Šīs zonas virzienā no poliem līdz ekvatoram nomaina cita citu noteiktā secībā.

Augu valsts un augsnes atkarība no klimata. Āfrika bagātīgi saņem saules siltumu un daudzos rajonos arī mitrumu. Tas labvēlīgi ietekmē daudzveidīgas augu valsts attīstību. Kontinentā tikai ziedaugu vien ir vairāk nekā 40 000 sugu.

Nevienmērīgā nokrišņu un temperatūras sadalījuma dēļ augu valsts dažādās kontinenta daļās ir ļoti atšķirīga. Tā kā klimats galvenokārt mainās uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora, tad arī augu valsts mainās tajos pašos virzienos. Vienlaikus mainās dzīvnieku valsts, kas ir atkarīga no klimata un augāja.

Atkarībā no cilmiežiem, trūdvielu daudzuma un citiem faktoriem augšņu krāsa ir dažāda. Daudzas augsnes pieņemts saukt pēc to krāsas. Tā, piemēram, izšķir melnzemes, brūnās, pelēkbrūnās, sarkanās augsnes u.c.

Augšņu karte. Galveno augšņu tipu izvietojums uz zemeslodes un katrā kontinentā ir attēlots tematiskajā kartē. Skolas ‹‹Augšņu kartē›› parādītas tikai galvenās augsnes. Tās iekrāsotas dažādās krāsās. Izmantojot kartes leģendu, var noteikt, kādas augsnes vienā vai otrā dabas kompleksā ir pārsvarā.

Jēdziens ‹‹dabas zona››. Visi dabas komponenti ir savstarpēji saistīti. To savienojums, savstarpējā atkarība un iedarbība nosaka dažādu dabas kompleksu (mitro ekvatoriālo mežu, tropu tuksnešu un pustuksnešu, arktisko tuksnešu u.c.) veidošanos.

Plašas sauszemes teritorijas ar līdzīgiem dabas kompleksiem, kas veidojušies atkarībā no siltuma un mitruma daudzuma, sauc par dabas zonām. Komponenti, no kuriem attiecīgā dabas zona sastāv un kuri atrodas savstarpējā iedarbībā, veido vienotu veselo. Pārmaiņas kādā komponentā ietekmē visus pārējos komponentus.

Dabas zonām nav krasi izteiktu robežu, tās pakāpeniski pāriet cita citā. Dabas zonu ārējo izskatu visvairāk nosaka augu segas veids. Tā kā augu valstī īpaši spilgti izpaužas visas svarīgākās dabas īpatnības, dabas zonas ir nosauktas atbilstoši to veģetācijai atkarībā no siltuma un mitruma daudzuma dabas zonas uz zemeslodes likumsakarīgi nomaina cita citu.

Dabas zonu karte. Dabas zonu izvietojums uz zemeslodes ir parādīts tematiskajā kartē ‹‹Ģeogrāfiskās joslas un dabas zonas››. Tajā atšķirīgās dabas zonas ir iekrāsotas dažādās krāsās (sk. attēlu lejā). Āfrikā tāpat kā dažās citās zemeslodes teritorijās, dabas zonas galvenokārt veido joslas, kas stiepjas rietumu austrumu virzienā

Mitrie ekvatoriālie meži. Šī dabas zona aizņem apmēram 9% kontinenta teritorijas Gvinejas līča piekrasti un Kongo ieplaku no 7o D p. līdz 12o Z p.

Klimats. Zona atrodas ekvatoriālā klimata joslā. Tā kā saule šeit visu gadu ir zenītā vai arī tuvu tam, gaiss sasilst pastāvīgi un vienmērīgi. Mēneša vidējā temperatūra visu gadu ir +25, +27oC. Nokrišņu ir daudz 1500 2000 mm, kalnos pat 3000 mm un vairāk. Lietus līst vienādi visos gadalaikos, nedaudz vairāk pavasarī un rudenī.