Agresija: cēloņi un sekas sabiedrībā

Kā ja minēts virsrakstā , cilvēki mūsdienās savu konfliktu risināšanai izmanto agresiju. Diemžēl agresija ir viens no pamatelementiem gan starpsugu cīņā par eksistenci, gan vienas sugas pārstāvju starpā. Agresija ir uzplaukusi arī cilvēku vidū. Kaut arī cilvēki kļūst izglītotāki un civilizētāki, agresija mūsu vidū nemazinās. Tā kļūst slēptāka, bet pašas agresijas principi paliek tādi paši, kādi tie ir dzīvnieku pasaulē. Agresija ir tēma, kas zinātni ir interesējusi senPaliekošu ieguldījumu tās izpētē ir atstājuši daudzi izcili zinātnieki, tādi kā Č. Darvins un K. Lorencs. Agresija ir viena no visienesīgākajām tēmām arī mūsdienu TV un kino mākslā. Samērā bieži televīzijas ekrānos var vērot sirdi stindzinošas ainas, kā, piemēram, tīģeris uz dzīvību un nāvi cīnās ar žņaudzējčūsku. Pieveikusi tīģeri, čūska metās savā pēdējā cīņā ar krokodilu utt. Šādas bezjēdzīgas cīņas dabā nenotiek nekad. Šiem dzīvniekiem nav ko savā starpā dalīt, un tas ir tikai TV šovs. Kopumā starpsugu cīņas ar agresijas elementiem dabā ir retums. Iespējams, divi dažādu sugu putni saplēsīsies savā starpā par labu ligzdošanas vietu, vai spēkos aptuveni līdzvērtīgi dzīvnieki var pacīnīties par barību, tomēr daudz ievērojamāk agresija izpaužas tieši cīņās vienas sugas ietvaros. Tātad varam secināt ,ka agresija ir tikai dabisks process un pat cilvēka spēkos nav to apslāpēt , vēl jo vairāk ņemot vērā to , ka cilvēki ir vienas sugas pārstāvji.

Protams , ka arī pašam ikdienā nākas saskarties ar agresiju. Vairāk gan tieši skola un uz ielas. Kā jau minēts ievadā tad agresija ir dabisks veids kā risināt konfliktus , tādēļ mani nepārsteidz fakts , ka katru dienu skolā var redzēt bariņu ar bērniem kuri plēšās, jo viņi vēl ir mazi un nav iemācījušies risināt konfliktus savādāk.