Akmens sirds sāpju tēlojums E Birznieka - Upīša „Pelēkā akmens stāstos”

E. Birznieka Upīša „Pelēkā akmens stāstos” akmens ir tēls, kurš izstāsta mums par cieminieku dzīvi, kurš palīdz mums izprast katra iedzīvotāja vai nu prieku, vai nu traģēdiju, vai nu sāpes, vai nu laimi un viņš ne tikai palīdz mums to izprast, bet arī pats priecājās, vai nu skumst ar cieminiekiem.

Karā akmens stāstā mēs redzam visdažādākās jūtas, kuras akmens mums ļoti sirsnīgi izklāsta. Stāstā „Ilze” tie parādītas akmens jūtas pret Ilzi, viņš redzēja kā viņa auga un vienmēr pārdzīvoja par ikvienu viņas nelaimi. Un nu, kad Ilze ir izaugusi, kad viņai jau ir vīrs un bērni, viņš akmens pārdzīvo arī par visu viņas ģimeni, viņš pārdzīvo Ilzes vīra nāvi, viņš priecājās par Ilzes dēla Andreja priecīgām kāzām, priecājās par pašas Ilzes prieku par dēla kāzām. Un vēl, akmens atkal kā jau bērnībā, skumst ar Ilzi, redzot viņas asiņainas asaras, kuras ir redzamas viņas acīs, dēlu pavadot karā. Akmens nevar noturēt savas emocijas un saka mums: “Un atkal man viņas tik ļoti, ļoti žēl...”. Un šīs akmens skumjas par Ilzi paliek arī mūsu sirdīs.

Akmens stāsts „Smēde” sākās ļoti priecīgi, laimīgi, kad jauns vīrs „nāca pa priekšu, noņēmis raibuļu gosniņu pie saites, un viņa sieva pati nāca raibuļai nopakaļus, ratiņu plecos, rīkstīti rokā un mazu meitenīti pie otras rokas” un beidzās ļoti skumji un traģiski „vecais kalējs bija ielikts orī pusguļus, kalējiene, aizmugurē sēžot, turēja puisēnu klēpī un ar roku atbalstīja vīra galvu Maza meitenīte sēdēja mātei blakus”.