Aktīvā tūrisma kultūras fenomena raksturojums un tā izpausmes Latvijā un Norvēģijā

Kursa darba mērķis ir raksturot aktīvo tūrismu kā kultūras fenomenu, izpētīt aktīvā tūrisma attīstību Latvijā un Norvēģijā. Gūt ieskatu aktīvās atpūtas tirgū un aktīvā tūrisma piedāvājumā Latvijā un Norvēgijā.

Lai sasniegtu darba mērķus, tika izvirzīti šādi uzdevumi:

1. izpētīt, kas ir aktīvais tūrisms un ko tas sevī ietver;

Darbā izmantoti šādi avoti specializētā literatūra, piemēram, Aināra Brenča „Aktīvais tūrisms”, interneta resursi, piemēram, Tūrisma attīstības valsts aģentūras vietne, lekcijās gūtās zināšanas, lekcijās veiktie pieraksti, kā arī personīgā pieredze jomā.

Pirmajā nodaļā (Kas ir aktīvais tūrisms Norvēģijā un Latvijā? Definīcijas problemātika.) ir izskaidrota definīcijas problemātika kā arī sniegts ieskats aktīvā tūrisma jēdziena iespējamajās interpretācijās. Aktīvais tūrisms tiek apskatīts kā daļa ekoloģijas filosofijas.

Otrajā nodaļā (Aktīvā tūrisma vēsture Norvēģijā un Latvijā. Aktīvais tūrisms kā daļa kultūras.) tiek apskatīta fenomena attīstība abās valstīs, kā arī tā nozīme norvēģu kultūras pašapzināšanās procesā. Daba tiek apskatīta kā bieži izmantota tematika latviešu literātu darbos.

Trešajā nodaļā (Aktīvā tūrisma iespējas un izpausmes Latvijā un Norvēģijā.) tiek apskatīts piedāvājums abās valstīs, ar ko var nodarboties? Nodaļā ir aprakstītas dažas no piedāvātajām izklaidēm, kuras ir saistītas ar aktīvo tūrismu. Aktīvais tūrisms tiek apskatīts kā pasniegšanas metode un mācību priekšmets Norvēģijas skolās. Nodaļā ir sniegts ieskats gan Latvijas gan Norvēģijas likumdošanā saistībā ar cilvēka uzturēšanos dabā, aktīvo tūrismu. Pēdējā nodaļā ir aprakstīta aktīvā tūrisma labvēlīgā ietekme uz sabiedrību un dabas aizsardzību.1. KAS IR AKTĪVAIS TŪRISMS NORVĒĢIJĀ UN LATVIJĀ? DEFINĪCIJAS PROBLEMĀTIKA

„Katram normālam cilvēkam ir dziļa tieksme būt vienotam ar dabu, pārliecināt sevi, ka viņa saknes ir vēl joprojām ieugušas zemē. Šī tieksme liek mums, pilsētniekiem, doties pie jūras, doties mežā, kāpt kalnos.”

Vairumam latviešu Norvēģija asociējas ar kalniem, troļļiem un fjordiem. Daba ir daļa norvēģu kultūras. Skandināvi gadiem ilgi ir smēlušies iedvesmu saviem mītiem, leģendām un ticējumiem dabā. Piemēram, norvēģi uzskata, ka troļļa tēls esot cēlies no akmeņiem kalnos. Lielos akmeņu veidojumus Norvēģijas kalnos krēslas laikā neapšaubāmi varēja asociēt ar pārdabiskām būtnēm, kuras dienas laikā mājoja alās un naktīs nāca ārā. Cilvēks troļļus var sastapt tikai tumsas laikā, jo pat mazākais saules stariņš spēj trolli pārvērst par akmeni. Norvēģus raksturo rūpes par dabas aizsardzību, jaunu dabas parku dibināšana. Daba ir pieejama katram un uzturēšanās tajā vairo sabiedrības labklājību. Norvēģiem ir izstrādāta likumdošana saistībā ar dabu un tās izmantošanu. Likumos ir skaidri rakstīts, ko cilvēks drīkstēs un nedrīkstēs atļauties, būdams dabā. Uzturēšanos dabā norvēģi asociē ar terminu friluftsliv, kas tiešā tulkojumā būtu brīvā gaisa dzīve. Latvieši friluftsliv dēvētu par aktīvo tūrismu. Šeit rodas plaisa, jo norvēģi ar friluftsliv nesaprot to pašu, ko latvieši ar aktīvo tūrismu. Iespējams tas ir tāpēc, ka Norvēģijas daba spēj sniegt vairāk aktīvā tūrisma nozarei nekā Latvijas daba, kā arī aktīvā tūrisma kultūra Norvēģijā ir ar dziļākām saknēm un pazīstamāks fenomens nakā Latvijā.