Akūts apendicīts

Apendicīts – aklas zarnas piedēkļa iekaisums. Viņš ir nespecifisks, tam nav noteikta mikroba izsaucēja. Bet visbiežāk izsauc: enterokoki, kolibakterija, stafilokoki. Cilvēkā organismā tie nokļūst hematogēnajā ceļā (ARVI, tonsilīti, gripa). Kad iekaisuši visa piedēkļa sieniņa, procesā iesaistās visi apkārtēji audi.

Sakumā iekaisums ir seros, vēlāk – strutains. Tam var pievienoties arī peritonīts. Ja iekaisuma norise ir labvēlīga, process norobežojās labajā iliocikālā rajonā.

2. simptoms – gremošanas sistēmas traucējumi: slikta dūša, appētīta zudums, vemšana.

ķermeņa temperatūra – subfebrīla (37,5 – 38 °C);

vēders – uzpūsts, klepojot pieaug sāpes, jāskatās vai vēders piedalās elpošanā;

vēdera muskuļi – sasprindzināti, „kā dēlis”. Palpējot vēderu, atzīmē sāpīgumu tipiskos punktos.

1. Blumberga – Ščētkina simptoms. Palpē labajā iliocikalajā rajonā un roku strauji atraujot, pacients jūt ka pieaug sāpes.

2. Sidkovska simptoms. Pacients guļ uz kreisajiem sāniem. Labajā iliocikalajā rajonā sāpes pastiprinās.

3. Rovzinga simptoms. Kreisa pusē uzspiež, sāpes izstaro uz labo pusi.

3. Rentgenu izmeklēšana (USG), diferenciāla diagnoze (jo var sajaukt ar 12 pirkstu zarnas čūlu, iliusu, olnīcas iekaisumu, urīnceļu infekcijām, gastrītu, kolicistītu u.c.)

1. periapendikulārais infiltrāts vai abscess – izveidojās 3 5 dienu laikā pēc saslimšanas. Strauji pieaug ķermeņa temperatūra, parādās drudzis, palpējot sāpīgu veidojumu, sāpes ir trulas, bet velkošas;