Albērs Kamī „Mēris”

Izvēlējos tēmu „Varoņu raksturojums” tāpēc, ka, manuprāt, ir interesanti pavērot kā mainās cilvēku attieksme dažādās situācijās. Rakstīšu par diviem šī romāna varoņiem, ārstu Bernāru Rjē un žurnālistu Remonu Rambēru, jo, manuprāt, šie abi arī ir šī romāna galvenie varoņi. Arī tie, kuru situācijas visvairāk izmainās. Šoreiz nerakstīšu par tādām lietām kā varoņu ārējo izskatu vai ģērbšanās stilu, bet gan vairāk par raksturu un to, kā viņi spēja tikt galā ar dažādām dzīves situācijām.

Orānas pilsētiņas ārsts – Bernārs Rjē. Visādā ziņā ļoti jauks, izpalīdzīgs cilvēks, nenoliedzami arī labs ārsts un vīrs. Rjē bija sieva, kura vēl joprojām savos trīsdesmit gados bija kā jaunībā – skaista, vienkārši apburoša priekš viņa. Sieva jau gadu bija slima, un viņai bija jādodas uz kādu kalnu sanatoriju ārstēties, kas arī spēlēja diezgan lielu lomu visā šajā stāstā, tādēļ, ka viņa nebija kopā ar Rjē laikā, kad Orānā plosījās šis žurku mēris. Rjē, protams, pietika raizes par sievu, ko ļoti mīlēja, tomēr viņš bija ārsts un arī savādāk cilvēks, kurš nespēj atstāt otru nelaimē. No sākuma man likās mazliet nožēlojami tas, ka viņš tā īsti neko nedarīja lietas labā, kad mira pirmais upuris – durvju sargs Mišels.

Remons Rambērs – vienkāršs žurnālists no, ja nemaldos, Parīzes, jo romānā bija minēts, ka viņš strādā kāda liela Parīzes laikraksta uzdevumā. Rambērs, īsi sakot, gadījās neīstajā vietā un laikā, jo viņš bija tikai iebraucējs, turklāt, imūns pret mēri.