Alberta Bela romāns "Būris": sižets un analīze

Tematika – romāns Būris vēsta par tā laika cilvēku iekšējo pasaules izjūtu dažādās situācijās. Par psiholoģisko slogu, kas ir individuāls katram personāžam, bet idejiski vienojošs – cilvēki sevi ieslēdz normās, pieņemtajos stereotipos, sabiedrības uzskatos, valdošās varas noteikumos. Cilvēki pakļaujas tiem, nedomā, jo atbildes ir. Katram sabiedrības jautājumam ir konkrēta atbilde, kas aptur jebkādu domāšanas attīstību.

Tādējādi cilvēks padodas vadošajiem uzskatiem un noteikumiem, dzīvojot nosacītā būrī. Šīs būris ir simbols visā romānā, kas atklājas romāna beigu daļā vistiešākā veidā – personāža Edmunda Bērza cīņā par dzīvību būrī. Tajā klaji tiek uzdoti jautājumi ne tikai par cilvēka eksistenci, nozīmīgumu, vai drīzāk apziņu cik bezjēdzīgas lietas bija nozīmīgas ikdienas dzīve vadoties pēc sabiedrības dogmām. Zaudētā dzīvības izjūta, tikai mehānisms.

Griezies līdzi kā vāvere ritenī. Vairākkārt viņa rīcību diktējusi tieksme atdarināt, nevis nepieciešamība.

Saturs, problēmas – saturiski šis ir romāns, kura pamatā tiek risināta krimināllieta – arhitekta Edmunda Bērza pazušana, taču lietas risināšana ir tika pamats dziļākai personāžu personību izpausmei. Galvenie personāži – Valdis Strūga, Edmunds Bērzs un Kārlis Dindāns atklāj cilvēku rakstura vājumu, patiesās vēlmes, kas slēpjas, bieži neapzinātas, un atklājas tikai dramatisko dzīves pagriezienos. Dindāna notveršanas un ievainošanas brīdī, Bērza dzīvei būrī. Tā ir arī galvenā problēma, kas tiek risināta visa romāna laikā, netieši uzdots jautājums – vai es varētu dzīvot savādāk? Kā dzīvot savādāk? Patieso vērtību atklāsme. Bet, lai cik ironiski tas nebūtu, romāna atrisinājumā tiek norādīts, kad Edmunds Bērzs pēc teju vai dvēseliskas attīrīšanās atgriežas ierastajā dzīves ikdienā, arī izmeklētāja Strūgas apcerējumi par šo lietu neizmainīja viņa dzīvi. Autora nobeiguma teikums „Ziemas vidū, kad zeme bija viscietāk sasalusi un meža darbi ritēja pilnā sparā, pie būra piebrauca baļķu šlepētājs un apgāza ierūsējošos tērauda stieņus” – norāda, kad būris tika sagrauts, tātad, kaut kur dziļi cilvēku zemapziņā lēnām tiek sagrautas sabiedrības, valdības radītas dogmas, tādējādi vedinot uz domāšanu, ne tikai aklu sekošanu.