Aleksandra Čaka dzejoļa analīze „Tev”
Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc.
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts
Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Ka tu nāksi tad, kad saule riet,
Ja tu zini, ka uz citu pusi
Gribas tev šai pašā brīdī iet?
Laikam tīk tā doma tev un jūta
Ka es mokos, tevi gaidot viens
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta,
Tumsā pazūd ceļu baltais piens.
Kā lai zin, varbūt tā arī labi
Ka te sēžu skumjš un vientulīgs
Mani draugi tagad - ceļa stabi,
Nakts un klusums, klusums brīnišķīgs.
Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc,
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts
1.Kādu noskaņojumu rada teksts? Kādas pārdomas un vērtējumu tas izraisa?
Lasot šo dzejoli pārņem skumjas, jo pašam rodas sajūta, ka esi pievilts kādu gaidot.. Tad sāku domāt vai tas maz ir īstais dzejolis, kas man bija jālasa, jo tas nemaz nelīdzinās Čaka dzejai, kuru pirms tam biju lasījusi. Dzejolis ir skumju pilns. Skumjas par neatbildētu mīlestību , bet vienalga ar cerību, ka varbūt tomēr kādreiz pret mīla sekos.
2.Kas tekstā tiek attēlots?
Šis ir ļoti sirsnīgs dzejolis kur kāds kādu gaida un nesagaida. Tēma ļoti pazīstams, bet Čaka izpildījumā arī sirsnīgu dzeju lasīt ir savādāk Ikviens no mums zina kas ir mīlestība. Tā var būt daudz un dažādos veidos pret otru cilvēku, pret vecākiem, pret dzimteni utt. Šajā dzejolī, manuprāt, ir saruna par mīlestību pret otru cilvēku . Tajā brīdī kad tu kaut ko gaidi, ceri liekas, ka laiks apstājas. Cilvēks it kā jūt pasaules elpu viņa neatbildētajā mīlestībā un jūt līdzi kādam kam ir skumīgi.
3.Liriskā „Es” attieksme pret tematu.
Liriskais Es ir viens un cīnās ar pats ar savām jūtām. It kā mēģinot apklusināt prātu, kas saka, ka atbildes no otras puses nebūs.
4.Liriskā „Es” pārdzīvojumi un izpratne par laiku un telpu.
„Ja tu ko ļoti, ļoti ko vēlies tad visa pasaule sadosies rokās un palīdzēs tev.” Liekas Es ļoti spilgti sajūt dabas esamību blakus savām skumjām.
5.
5 panti . atskaņas tikai otrajai rindai. Pirmais un pēdējais pants atkārtojas paspilgtinot dabas klātesamību personāža sajūtās. Viss dzejolis ir kā uzruna, saruna ar sevi.
6.Kādi autora vai laikmeta nosacījumi ir būtiski ietekmējuši teksta rašanos?
Mīlestība, skumjas pret otru cilvēku ir vienlīdz sāpīgas kā skumjas pēc mājām. Esot projām no mājām iespējams autors mēģinās visiem saprotamā valodā šīs sāpes izskaidrot.
Vārdu un simbolu skaidrojums.
Liepa – izplatīts koks apstādījumos un iemīļots kā ēnu sniedzējs pulcēšanās vietās. Šo koku uzskatīja kā zibens novedēju un izmantoja kā vietējās tiesu varas simbolu. Liepa ir trausluma simbols. Tā palīdz pret sirdssāpēm.
Vējš – simboliskā nozīme nav tikai gaisa straumes, bet gan pārdabiska izpausme, kas iemieso dieva nodomus.
