Aleksandrs Dimā: dzīve un literārie darbi
Aleksandrs Dimā tēvs (1802—1870) — savā laikā ļoti populārs franču rakstnieks. Iesācis literāro darbību kā novelists, vēlāk pievērsies dramaturģijai. Dimā laiž klajā ap 60 lugu. No tām populārākās: «Anrī III un viņa galms», «Napoleons Bonaparts», «Kārlis VII», «Terēza» u.c. Viņa dramaturģijā spilgti iezīmējās franču literatūras romantiskais virziens, kas turpmāk aizvien vairāk gūst pārsvaru pār klasicismu. Taču visplašāko popularitāti Dimā iegūst ar saviem romāniem. Ar Dimā vārdu publicēts ļoti daudz darbu, taču tie visi nav viņa paša sarakstīti. Dimā strādāja ar daudziem anonīmiem palīgiem, maz rūpēdamies par sarakstīto darbu māksliniecisko vērtību, bet cenzdamies dot vieglu un aizraujošu lasāmvielu. Lielākā daļa no šiem darbiem arī sen jau aizmirsta un nav atstājuši nekādas pēdas literatūrā, taču tādi viņa paša sarakstītie romāni kā «Grāfs Monte Kristo», «Trīs musketieri», «Pēc divdesmit gadiem», «Karaliene Margo» un vēl daži citi lasāmi arī šodien. Tanīs lasītāju aizrauj interesantā, intriģējošā fabula, lai gan tur neatradīsim ne dziļāku domu, ne sadzīves problēmu. Dimā savus varoņus idealizē. Mīlas, draudzības un taisnīguma vārdā tie veic visneiedomājamākos varoņdarbus, kuriem jo bieži vairs nav nekā kopēja ar patieso dzīvi. Un tomēr lasītājs dzīvo līdzi šiem varoņiem, iziedams līdz ar tiem cauri vissarežģītāko notikumu režģim, pat nejautādams, vai tiešām tas dzīvē tā varēja notikt. Aizrauj notikumi, aizrauj rakstnieka veiklā un asprātīgā izdoma.
Aleksandra Dimā biogrāfijai lieliski piemērojama spārnotā frāze – “Dzīve ir romāns, kas risinājies īstenībā”. Šajā romānā ir visai daudz ļoti interesantu lappušu. Dimā rosīgi piedalījies tāds sava laika nozīmīgos notikumos kā 1830. un 1848. gada revolūcija. Viņš sadraudzējās ar Garibaldiju, kas vadīja cīnu par Itālijas vienotību un neatkarību, un pavadīja viņu Sicīlijas un Neapoles karagājienos. Un cik gan daudz interesantu atgadījumu rakstnieks piedzīvojis savos klejojumos pa plašo pasauli!
Jau no bērnības Dimā bija izveidojies izcils kaligrāfisks rokraksts, un ar šo dabas dāvanu viņš pelnīja savu iztiku pirmajos darba gados. Iesākumā viņam nācās apmierināties ar pārrakstītāja vietu Orleānas hercoga (nākamā karaļa Luija Filipa) kancelejā, kur viņš nokļuva ar sava tēva sena drauga ieteikumu.
Atzinību Dimā guva jau pēc savas pirmās uzvestās lugas—tā bija «Anrī III un viņa galms»—, ko pirmo reizi nospēlēja «Comedie Francaise» aktieri 1829. gada 11. februārī. Pirms tam viņš bija izmēģinājis spēkus, sacerēdams vodeviļas un drāmas dzejā. Tomēr par rakstnieka Dimā dzimšanas īsto datumu, protams, jāuzskata «Anrī III» pirmizrādes diena.
