Alkohola ietekme

Alkoholiskos dzērienus cilvēki pazīst un lieto jau no seniem laikiem. Mūsdienās, redzot plašo alkoholisko dzērienu piedāvājumu un pielietojumu, tiek aizmirsta to patiesā ietekme uz organismu. Liekas, ka alkohols palīdz atbrīvoties no ikdienas problēmām, ļauj justies pacilātiem un jautriem, vairo drosmi un pašapziņu. Taču tās ir maldīgas izjūtas.

Alkohols ir spēcīga narkotika, kas rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.

Par alkoholu parasti sauc etilspirtu. Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu.

Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai un centrālo nervu sistēmu ir 3 stadijas: uzbudinājuma, narkozes un agonālā stadija. Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Tas izpaužas kā eiforija - pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs - cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.

Alkohola reibumu jeb akūtu saindēšanos ar alkoholu var arī iedalīt stadijās atkarībā no alkohola koncentrācijas asinīs.

Viegls alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 0,5 - 1,5 0/00. Tas atbilst augstāk minētajai uzbudinājuma stadijai.

Vidējs alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 1,5 - 2,5 0/00. Šai stadijā novēro intensīvas garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst kašķīgs, neapmierināts, aizvainots. Tas bieži noved pie konfliktiem. Reibumā cilvēks parasti aizmieg un guļ dziļā miegā. Pēc pamošanās ir intoksikācijas pazīmes – sausums mutē, slāpes, galvassāpes, gausums. Vairākas dienas saglabājas samazinātas fiziskās un psihiskās darbaspējas, jo alkohols pēc tā lietošanas organismā saglabājas vēl vismaz 48 stundas.

Smaga reibuma pakāpe, kad alkohola saturs asinīs ir 2,5 - 3 0/00. Tas atbilst narkozes vai agonālai stadijai. Zināms, ka vienreizējā nāvējošā deva cilvēkam ir apmēram 1 litrs degvīna.

Alkohola reibuma pakāpe ir atkarīga no izdzertā daudzuma, dzēriena stipruma, dzeršanas ātruma, un tā, vai pirms dzeršanas ir kaut kas ēsts.

Kas tad ir alkoholisms? Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem. Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem.

Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs viena trešdaļa iedzīvotāju alkoholu nelieto vispār - ir atturībnieki, otra trešdaļa ir sadzīves alkoholiķi, kuri alkoholu ikdienā lieto reti vai reizēm nelielos daudzumos. Bet pārējiem sabiedrības daļai ir nopietnas problēmas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka vidēji viena trešdaļa iedzīvotāju ir alkoholiķi.