Alūksnes bānītis

Kultūrvēsturiskajā sekcijā secināts, ka pēc vairāku gadu bānīša kursēšanas ir mainījies tikai tas ,ka bānītim vairs nav kravas vagonu, tas nepiegādā vairs pārtiku, bet pārvadā tikai pasažierus ,turklāt bānītim vairs nav tik daudz vagonu kā agrāk.

Darba struktūra :darbs sastāv no ievada,8 nodaļām,12 apakšnodaļām,secinājumiem,9 izmantoto informācijas saraksta un 6 pielikumiem. Darbā ir 2 aptaujas un 16 attēli.

Mans zinātniski pētnieciskais darbs ir par tēmu „ Bānītis kultūrvēsturiskais piemineklis,” jo uzskatu ,ka tās izvēle padziļinās manas zināšanas par Alūksnes novada vēsturi un kultūras svarīgākajām attīstības norisēm.

Vēlējos papildināt zināšanas par Alūksnes novada kultūrvēsturisko mantojumu, tāpēc izvēlējos šo tēmu. Tēma mani loti ieinteresēja un, rakstot šo darbu, esmu uzzinājusi daudz ko jaunu par savu dzimto pilsētu. Ieteiktu arī katram uzzināt savas dzimtās vietas vēsturi.

Mērķis: Izzināt Alūksnes pilsētas vēsturi, apgūt zinātniski pētnieciskā darba izstrādes pamatus un izpētīt Bānīša vēsturi.

Hipotēze: Pazeminoties tūristu skaitam palielinās risks slēgt bānīša stacijas.

Jau vairāk kā 100 gadus katru rītu gadu no gada, pamodinājis Pullāna ezera krastā dzīvojošos, Alūksnei sveicienus nes mazais, mīļais „bānītis”. Kā čakls rūķītis tas čukčina Alūksnes augstienē, nesot lauku ļaudis uz zinību kalniem, uz satikšanos ar radiem un draugiem, vienkārši uz darbu vai tirgu...atvizina arī mūsu viesus. Brauciens ar šo vilcieniņu ir vienreizēja iespēja baudīt Latvijas nostūra dabu, kurā ir visas Latvijas ainavu daudzveidība līdzenumi Gulbenes pusē un kalnu pauguri ar sīkām, mazām upītēm tuvāk Alūksnei.

33 km garais Gulbenes Alūksnes šaursliežu dzelzceļa posms pašlaik ir vienīgais Latvijā vispārējās lietošanas dzelzceļš.Pa dzelzceļu tiek nodrošināta pasažieru satiksme starp 2 rajonu centriem Gulbenes un Alūksnes pilsētām ,kuri atrodas Latvijas ZA daļā Vidzemē ,attiecīgi 184 km un 204 km attālumā no Rīgas. Tas brīnumainā kārtā ir saglabājies no 19.gs beigās un 20.gs sākumā būvētās dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas) – Vecgulbene –Alūksne –Valka, kuru kustību atklāja 1903.gada 15.augustā.

Laika gaitā dzelzceļš, būves ap to ir mainījušās. Būtiskākās pārmaiņas „bānīša” dzīvē notika I pasaules kara laikā, kad stratēģisku apvērsumu dēļ posms Stukmaņi Vecgulbene tika pārbūvēts par platsliežu dzelzceļu. Attīstoties autotransportam nerentabls kļuva posms Alūksne Ape.

Mazais dzelzceļš ir nesaraujami saistīts ar kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem tā apkārtnē. Ar senu kultūrvēsturi pazīstamā Alūksnes pilsēta, Ates dzirnavmuzejs, Stāmerienas pils un ezers, kā arī gleznainie Pededzes upes krasti aicina baudīt pirmatnējo dabu un cilvēku radītās kultūrvēsturiskās vērtības .

Par tradicionāliem sāk veidoties ik gadus septembrī rīkotie Bānīša svētki. Bet sākot ar 2002.gadu sezonas laikā no maija līdz oktobrim Gulbenes Alūksnes dzelzceļā tiks rīkoti dažādi pasākumi, kuru kulminācija būs kārtējie Bānīša svētki katru gadu septembra 1. svētdienā.

Mūsdienās bānītis ir modernizēts. Tagad bānītis kursē ar elektrisko lokomotīvi, bet agrāk ar tvaika lokomotīvi. Bānīša pasažieru vagoni ir atjaunoti, tajos ir arī mīkstie krēsli, bet cik pats ZPD autors ir ievērojis vagons ar mīkstajiem krēsliem kursē tikai svētdienās, bet darbadienās ir neērtie koka krēsli. Cenas arī ir paaugstinājušās.