Anglijas attīstība Olivera Kromvela laikā

Pakapeniski puritanisms saskaldījās uz prezbiteriāni un indipendiju .

Jauna buržuāzija atbalsta monarhiju tikai līdz tam laikam, kamēr viņa iet uz piekāpšanās buržuāziskai valsts attīstībai. Kad absolūtisms sāk bremzēt kapitālisma attīstības ceļu, viņam ir liegts buržuāzijas atbalsts. Angļu parlaments valstī parādīja divus pretējus spēkus augšparlaments (Lordu palāta) un apakšparlaments (Kopienes palāta). Apakšparlamenta pārstāvji arvien vairāk un neatlaidīgāk mēģināja iespaidot iekšējo un ārējo politiku.

Sabojājās bijusī harmonija starp kroni un parlamentu, bet pretišķības starp buržuāziju un feodālo monarhiju pieņēma konstitūciju konflikta formu starp karali un parlamentu. Šis konflikts turpinājās visas Stjuartu valdes periodā, savukārt Karla I valdīšanas laikā tas sasniedza maksimālo punktu.

Cilveki paši veicina vēstures attistību un notikumus. Tāpat kā Anglijas buržuāziskās revolucijas vestūrē ir tads cilveks, pateicoties kuram ta arī notika. Tads cilveks bija Olivers Kromvels – Anglijas revolucijas līderis.

• Izstāstīt par Olivera Kromvela personību, kas ļoti ietekmēja uz Anglijas revolūcijas gaitu

• Paskaidrot Angļu revolūcijas iespaidu uz Eiropas attīstību

Olivers Kromvels (Cromwell, Oliver) (1599–1658), angļu valstvīrs un karavadonis, puritāniskas revolūcijas virsaitis, izcēlies kā Anglijas, Skotijas un Īrijas Republikas lords protektors, dižens ieguldījums mūsdienīgas Anglijas formējumā.

Kromvels piedzima 25.aprīlī 1599.g. Hantingdone (grāfiste ir Kembridzhshir) tipisku angļu muižnieku Roberta Kromvelja un Elizabetes Stjuardes ģimenē. Kromvela tēvs ir jaunākais dēls ģimenē, kuras ciltstēvs Tomas Kromvels (ap 1485–1540) bija tuvs biedrs Genriham VIII un ar viņa reformu dzinējspēks. Kad Olivers parādījās pasaulē, viņa vectēvs, sers Henrijs Kromvels, bija viens no diviem bagātākajiem zemes īpašniekeim Hantingdonē, bet Kromvela tēvam bija pieticīga iztika. 1616.g. Olivers pabeidza skolu, pēc kuras viņu aizsūtīja vienā no Kembridžas universitātes koledžām. Bet jau pēc gada tēva nāve lika 18 gadīgajam Oliveram, vienīgajam dēlam ģimenē, pamest universitāti, lai palīdzētu mātei un māsām. Iespējams, kāds laiks viņš apmeklēja tāpat «Linkoln Inn», vienu no četrām Londonas advokātu korporācijām. 21.gadā Kromvel apprecēja Elizabeti Buršir, Londonas ādas tirgoņa meitu un atgriezās Hantingdonā, kur nodarbojās ar lauksaimniecību.

Turpmāko 20 gadu laikā Kromvel veda parastu ciema muižnieka un dzimtkunga dzīvi, tiesa, piepildītu ar saspringtiem garīgajiem meklējumiem, bez tam, viņš pieņēma aktīvu piedalīšanos lokālā politiskā dzīvē. Zemkopība uz trūcīgām augsnēm nesolīja lielus ienākumus, un kaut kādā momentā Kromvelpamēģināja nodarbojies ar lopu audzēšanu.Par materiālām sprukām viņš varēja aizmirst tikai 1638.g., kad viņš saņēma mantojumu pēc tēvoča nāves, mātes līnijā, un viņš pārcēlāsuz pilsētu. Pa to laiku 1628.g. Kromvelu ievēlēja no Hantingdonasapgabala Karla I pēdējā parlamentā.

Atrodoties Londonā, Kromvels gan skolā, gan universitātē atradās zem puritāniskas kustības ietekmes, kura tiecās uz Anglikāņu baznīcas radikālu reformu. Šai kustībai stāvēja pretī virziens t.s. «augstai baznīcai», kura favorīts bija Villjams Lods, kas 1633.g. kļuva par arhibīskapu Kenterberijā. Vienīgā runa, ko izteica Kromvels parlamentā(1628–1629), saturēja negantus uzbrukumus augstās baznīcas bīskapiem.