Anglijas tiesu sistēma

Anglijas tiesu sistçma radâs nevis kâda izdomâta projekta rezultâtâ. Tâpat nevar noteikt mirkli, kad ðî sistçma tika ieviesta darbîbâ, un neeksistç dokumenti, kuros bûtu kâda norâde, kâdai tai jâbût. Ja ðo sistçmu bûtu radîjis kâds zinâtnieks vai organizâcija, tad tâ bûtu diezgan savâdâka par esoðo. Neviens taèu ar nodomu neveidotu tik sareþìitu mozaîku, kâda eksistç patreiz. Manuprât, vajadzçtu lielu iztçli un asu prâtu, lai izveidotu tik brînumainu sistçmu. Anglijas tiesu sistçma ir pilna ar pârsteigumiem. Tâ arî nepadodas nekâdai zinâtniskai klasifikâcijai, un pat tos, kas veltîjuði savu dzîvi Anglijas tiesu sistçmas izpçtei, nevar uzskatît, ka viòi ir apguvuði to visos sîkumos.

Par pirmajâm vispârîgajâm tiesîbâm var uzskatît tautas paraþas, kuras izmantoja un atcerçjâs tiesneði un nejuristi, kuri aizstâvçja likumus. Un, manuprât, dîvaini neliksies, ka laiku pa laikam tiesneði, saskaroties ar tiesîbu jautâjumiem, uzdod sev jautâjumu kâ tâds pats jautâjums tika izskatîts iepriekðçjoreiz? Un, protams, ka tiesnesis ðo jautâjumu izskatîja, kâ tas bija darîts iepriekðçjâs reizçs. Ðâdâ veidâ radâs tiesu precedenta doktorîna, kura veidoja nozîmîgu vietu Anglijas tiesu un tiesu sistemas pamatos. Tâ pat veidojâs Anglijas tiesîbas, un nekur citur tâs nevar tik labi izprast kâ jautâjumos par tiesu jurisdikciju un tiesu veidoðanos, kurus tad arî apskatîðu.

Anglijas tiesu sistçma ietver sevî lielu skaitu tiesu instances, kuras atðíiras gan pçc pakâpes, gan pçc jurisdikcijas. Eksistç daþâdas metodes, kâ klasificçt tiesas. Pirmkârt, visas Anglijas tiesas iedalâs:

Ðeit svarîgi pieminçt, ka eksistç arî citas metodes, lai gan tâm nav tik universâls pielietojums. Tâ var klasificçt arî tiesu instanèu funkcijas. Otrs princips, kâ var klasificçt tiesas ir iedalît tâs pirmâs instances tiesâs un apelâcijas tiesâs. Ir arî tiesas, kuras ietilpst abâs daïâs, tâ piemçram, Apelâcijas tiesa un Lordu palâta izskata tikai apelâcijas lietas, turpretî Augstai tiesai un Karaliskai tiesai ir pilnvaras izskatît gan pirmâs instances lietas, gan apelâcijas lietas.

Ðî dalîðana ir tradicionâla Anglijas tiesâm. Augsto tiesu îpaðîba ir tâda, ka viòu jurisdikcija nav atkarîga no teritoriâlajiem kritçrijiem un nav arî atkarîga no prasîbu daudzuma. Savukârt zemâs tiesas ir ierobeþotas ðajâ jautâjumâ. Augstâs tiesas ir: Lordu palâta, Apelâcijas tiesa, Karaliskâ tiesa, Slepenâ padome, Tiesa, kas izskata sûdzîbas par vârdu un domu ierobeþoðanu, Apelâcijas tribunâls darba jautâjumos. Zemajâm tiesâm ir tâ îpaðîba, ka tâs tiek pârraudzîtas un tâm nav tik daudz varas kâ augstajâm tiesâm. Par vienu no svarîgâkajâm zemajâm tiesâm ir uzskatâmas Grâfistu tiesas un maìistrâtu tiesa.

Jau no seniem laikiem tiesas iedalîjâs protokolu un neprotokolu tiesâs. Tas nozîmç, vai tiek saglabâti vai nesaglabâti tiesu sçþu protokoli. Pirmâs kategorijas protokoli tika saglabâti valsts arhîvâ. Par protokolu tiesu var bût gan augstâs, gan zemâs tiesas, galvenâ atðíirîba ir tâ, ka protokolu tiesas var sodît personu par necieòu pret tiesu. No tâ izriet, ka gandrîz visas tiesas ir protokoltiesas, kâ atðíirîbu var minçt, ka augstajâm tiesâm ir vairâk pilnvaras, tâs vçrâ var òemt sîkumus, kas izraisîtu aizdomas par necieòu pret tiesu, turpretî zemâs tiesas var tikai sodît ar klaju necieòas izrâdîðanu.