Annužas tēls romānā “Mērnieku laiki ’’

Brāļu Kaudzīšu romānā ‘’Mērnieku laiki’’atspoguļots plašs un arī vēsturiski nozīmīgs laikmets latviešu tautas dzīvē. Autori vēstī par zemes mērīšanas laiku Slātavā un Čangalienā, veido ļoti daudz spilgtu tēlu, dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus. Katram no viņiem ir sava vieta un nozīme tēlotajos notikumos.

Tēls, par kuru es gribu stāstīt, ir Annuža. Viņa neiesaistās galvenajos notikumos, t.i., nealkst pēc labākām robežām, tomēr Annužas tēlam ir liela nozīme romānā.

Autori stāstījumu sāk ar ainu, kurā raksturota Annuža, arī pēdējā aina saistās ar Annužu. Ja sākumā redzam Annužu un mazo Anniņu ceļā uz skolu un pie skolotāja, tad romāna pēdējās lappusēs attēlots Annužas mūža vakars. Istenībā šīs divas stāstījuma ainas par Annužu veido it kā romāna ietvaru un kā aplī ieslēdz to, kas atsevišķās daļās un nodaļās raksturots divdesmit gadu ritējumā.

Pēc gadiem radusies vēlēšanās redzēt savu veco pusi. Jurģu dienā, kad Gaitiņi pārceļas uz Irbēniem, satiekas Annuža ar Ilzi. Annuža paliek dzīvot pie Gaitiņiem, redz, kā aug Kaspars, Liena un kā notiek zemes mērīšana.

Dzīvodama Irbēnos kopā ar Gaitiņiem, viņa ir šai ģimenei atbalsts un palīgs saimniecībā, sevišķi pēc Ilzes nāves.

Taču ir kaut kas smagāks, kas nomāc Annužu. Ugunsgrēkā Irbēnos, kad visi ir siena pļavā un mājās ir tikai Annuža ar abām meitenītēm (Trīnīti un Lienīti), sadeg nevis Oļiņienes meita, bet gan Annužai uzticētais bērniņš. Tā Lienu Oļiņi pieņem par audžu meitu, nenojauzdami, ka tā ir viņu pašu meita.