Anšlava Eglīša romāns „Līgavu mednieki” analīze

Nikolīna Buivida — lepna, iedomīga skaistule, kura apzinās savu vērtību, savu pievilcību, varētu teikt, spēlējas ar trīs vīriešu sirdīm, jūtām. Šie trīs vīrieši — Epalts, Šeturiņš, viņas mājskolotājs, un Visvaldis, viņas radinieks, bet ļoti pievilcīgs: „Nikolīna salīdzināja visus trīs. Šeturiņš likās kā lutausis takšelis, kas acīgi uzmanīdams katru kundzes mājienu, glaudās pie kājām un laizīja rokas. Viņu varēja paglaudīt, paplucināt un, kad apnika, iepūst ausī. Visvaldis — grezns lunkans leopards, jauki būtu ar viņu, stiprā saitē piesietu, pastaigāties pa Rīgas ielām par neizsakāmu skaudību visām sidrabenietēm un... Irisai. Bet tas bija bīstams pavadonis[..]. Epalts bija kā tintes zivs, jocīgs, bet interesants ērms, nemaz nevarēja saprast, kā pie tāda ķerties, kur tam kājas, kur galva; bet, ja pietrūktu, būtu garlaicīgi, viņš prata izlutināt.” Bet tajā pašā laikā ļoti iejūtīga, kad viņa ir gatava pieņemt Epaltu, saprot, ka patiesībā Epaltu mīl Dagne, viņas radiniece, un saka Epaltam: „ — Epalta kungs — atskatieties, jūs redzēsiet cilvēku, kam tiesības jūs tagad nicināt un nīst, bet kas jūs gaida. Ejiet! Un neatgriezieties nekad!” Nikolīni piesaista Eplta romantiskais raksturs, bet viņa saprot, ka nepareizi rīkosies, ja Dagnei atņems iespēju būt kopā ar Epaltu, kaut gan Epalts Dagni nemīl un no viņas bēg. Nikolīna līdz beigām paliek Epaltam nepieejama.

Dagne Surģeniece — mazliet jau izplūdusi, saliekusi muguru ritenī, viņa kūkoja pie tukša šķīvja, jo vakariņas ēst nedrīkstēja, lai nekļūtu pārāk resna. Viņas vaigi bija tik sarkani, ka tūlīt varēja redzēt, ka sarkanums īsts.” Parasti neviens viņai nepiegrieza vērību, vien tik, cik prasīja pieklājība. Epalts nolemj iepazīties ar Dagni, lai piekļūtu tuvāk Nikolīnai, bet Dagne ir ļoti patiesa,es teiktu arī, naiva un vientiesīga, un viņa nevar iedomāties, ka viņa tiks izmantota. Ar laiku Dagne iemīlas Epaltā, bet Epalts no viņas sāk izvairīties, pat bēgt. Protams, Dagne vēlāk saprot, ka viņu nemīl šis jaunais un skaistais jauneklis, bet jūtas, kuras ir cilvēkā dzimušas un kvēlo, nevar strauji apdzēst kā nebijušas. Savā ziņā arī dzīves cīnītāja, ies līdz galam.

Epalta draugs un skolasbiedrs — Mārtiņš Ķuzēns, ļoti interesanta personība, mazliet atgādina J. Poruka radītos tēlus, tikai ar daudz stiprāku raksturu: „Stipra griba izrādījās Ķuzēna rakstura pamatīpašība. Viņam vajadzēja labu atzīmju, lai panāktu skolas naudu atlaidu.[..]Pieradis pelnīt jau no agras bērnības, Ķuzēns vasarās gāja ganos vai strādāja par puspuisi, ziemās mitinājās kādā pažobelē un gāja skolā.

Grizilda Surģeniece — „flirtēja ar visiem uz nebēdu. Izteiksmīgās acis šaudījās no viena uz otru, viņa neļāva izrunāt nevienam līdz galam, mūžīgi ieklupdama valodā, jo dzēlīgāk, jo labāk.” Raksturā dzēlīga, asa, spītīga, nelaipna un augstprātīga. Spītēdama sev, vecākiem un pārējiem apprecas ar sev nemīlamu jaunekli Ati Dušeli.