Anšlavs Eglītis "Pansija Pilī"

Anšlavs Eglītis dzimis 1906.g gada 14. oktobrī Rīgā. Viņa māte ir Marija Stalbova – Eglīte, inteliģenta un muzikāla sieviete, par kuru savulaik sajūsminājies E. Dārziņš, arī E. Virza. Viņa tēvs bija rakstnieks Viktors Eglītis.

“Pilsētas dzīve man no laika galā saistās ar klavieru skaņām un grieķu mitoloģijas tēliem. Mūsu ģimenē visi bija muzikāli, izņemot mani. Tēvs ļoti mīlēja dziedāt, bieži atceros viņus abus ar māti pie klavierēm. Mitoloģijas bija pilni grāmatu plaukti. Tēvs studēja klasiskās valodas un bija sarakstījis daudz labu izdevumu.”

Pirmā pasaules kara laikā Eglīšu ģimene evakuējās uz Krieviju, kur no saslimst Anšlava Eglīša māte. 1918. gadā Eglīši atgriežas Latvijā, Alūksnē. Tā kā bija izlemts, ka Anšlavam ir jākļūst par gleznotāju, tad viņš jau Krievijā apmeklēja zīmēšanas kursus, bet vēlāk to turpināja darīt arī Latvijā, Alūksnes vidusskolā, kur zīmēšanu māca Jēkabs Kazāks – viņš Eglīšu dzīvesvietā īrē istabu.

1925. gadā, kad Eglīši jau sešus gadus dzīvo Rīgā, Anšlavs saslimst ar tuberkulozi un dodas ārstēties uz Šveici.

Atgriežoties Latvijā viņam vēl kādu laiku jāatrodas guļus stāvoklī un gleznot nevar, tādēļ savas izjūtas viņš sāk pierakstīt. Viens no pirmajiem Anšlava dzejoļiem ir “Lords”, kas tiek iespiests avīzē.

1936. gada beigās A. Eglītis spoži ienāk latviešu literatūrā ar stāstu krājumu “Maestro”. Paralēli tam viņš vēl raksta arī dzeju. Nacionālā teātra direktora iedvesmots viņš pievēršas arī lugu rakstīšanai.

1944. gadā rakstnieks kopā ar dzīvesbiedri Veroniku Jaunelsiņu dodas uz Vāciju. Tur uzlidojuma laikā iet bojā viņu dzīvoklis ar visu iedzīvi. Tad viņi pārvācas uz Dienvidvāciju – Tailfingeni. 1950. gadā viņš emigrē uz ASV. Trimdā viņš saraksta aptuveni 50 grāmatu, galvenokārt romānus.

Anšlavs Eglītis mirst 1993. gada 4. martā Kalifornijā.

Tikpat kā visos savos darbos A. Eglītis ir kaut kādā mērā ironisks, turpretī šis romāns ir izņēmums. Runājot par saviem zēnības un jaunības gadiem, autors kļūst nostalģiski gaišs. Rakstnieks tēlo savu draudzību ar Emīla Dārziņa dēlu Volfgangu, abu kopīgās gaitas vieglatlētikā, arī šādas jautri nopietnas draugu izdarības: