Anšlavs Eglītis: rakstnieka piezīmes par pilsētas dzīvi

Pats savā dzīves aprakstā min: ‘’Pilsētas dzīve man no laika gala saistās ar klavieru skaņām grieķu mitoloģijas tēliem. Mūsu ģimenē visi bija muzikāli, izņemot mani. Tēvs ļoti mīlēja dziedāt, bieži atceros viņus abus ar māti pie klavierēm. Mitoloģijas bija pilni plaukti. Tēvs studēja klasiskās valodas un bija sakrājis daudz labu izdevumu.

Pirms atgriešanās Latvijā A.Eglītis vēl cenšas pa ceļiem iepazīties ar pasaules mākslas izstādēm, nezinot, ka māte jau uz nāves gultas. T ā viņam arī neizdodas sastapt vairs māti dzīvu.

1936. gada beigās Eglītis spoži ienāk latviešu literatūrā ar stāstu krājumu ‘’Maestro’’. Šo grāmatu viņš rakstījis desmit gadus.

Paralēli prozai tiek rakstīta arī dzeja. 1938. gadā iznāk dzejoļu krājums ‘’Vientulis un dzīrotājs’’. Vēlāk pievēršas arī lugu rakstīšanai, pirmās lugas’’Kosma konfirmācija’’ un ‘’Par purna tiesu’’.

Raksta arī romānus, īpaši atzīmējams romāns ‘’Līgavu mednieki’’. Kas tika publicēts1940.g. Tajā tēlotas tā laika bagātās aprindas, zelta jaunība un trūcīgie karjeristi.

1944.g. decembrī A.Eglītis kopā ar sievu gleznotāju Jenelsiņu aizbrauc uz Berlīni. Trimdas laika darbiem raksturīga romantiska ievirze, darbība reizēmrisinās tālos vēsturiskos laikos un svešās zemēs, varoņi ir enerģiski cilvēki, kas nereti nonāk uz dzīvības un nāves robežas, sastopas spēcīgas kaislības. Te minami stāstu krājumi’’Teoduls Supersakso’’, ‘’Kazanovas mētelis’’,’’Švābu kapričo’’, leģenda’’Čingishana gals’’, dēku romāns ‘’Adžurdžonga’’.

1950.gadā Eglītis pārceļas uz bēgļu nometni Pfulingenē, jūnijā emigrē uz ASV. Dzīvojis Ņujorkā, Oregonā, Losandželosā. Tur strādā dažādus darbus, arī žurnālistikā.

Trimdā saraksta vairāk kā 50 grāmatu dažādos žanros, galvenokārt romānus, arī pats sevi atzīst kā romānu rakstnieku.

Romānos ir spraigs sižets, pārdomas par vēsturiskajām norisēm dzimtenē, autobiogrāfiskas epizodes. Tēlota trimdas latviešu dažādu slāņu dzīve un ikdiena’’Misters Sorrijs’’,Omartija kundze’’,’’Ilze’’,’’Pēdējais radījums’’, ‘’Bezkaunīgie veči’’. Kara un pēckara dienu pieredze izmantota piedzīvojumu žanra romānos’’ Es nebiju varonis’’,’’Vai te var dabūt olu?’’ Politiski visasākie ir romāni’’Laimīgie’’ un’’Piecas dienas’’.