Antīkā filozofija

Biogrāfija. Sengrieķu filozofs. Dzimis Atēnās ,piedalījies Peleponēsa karā. Tika apsūdzēts jaunatnes maitāšanā un nepareizu dievu pielūgšanā un notiesāts uz nāvi. Bija Anaksagora skolnieks. Pats nav uzrakstījis nevienu darbu ,par viņa dzīvi un uzskatiem ir zināms no Ksenofonta un Platona darbiem. Viņš bija ētikas zinātnes Biogrāfija. Sengrieķu filozofs. Dzimis Atēnās ,piedalījies Peleponēsa karā. Tika apsūdzēts jaunatnes maitāšanā un nepareizu dievu pielūgšanā un notiesāts uz nāvi. Bija Anaksagora skolnieks. Pats nav uzrakstījis nevienu darbu ,par viņa dzīvi un uzskatiem ir zināms no Ksenofonta un Platona darbiem. Viņš bija ētikas zinātnes pamatlicējs. Sokrāta pēdējie vārdi ir bijuši :”Mēs esam parādā Akslēpijam gailim. Tad aiznesiet to ,neaizmirstiet.”(Pēc seniem ticējumiem Ārstniecības dievam Akslēpijam gaili ziedoja tie ,kas izveseļojās. Iespējams ,ka Sokrāts uzskatīja ,ka viņa nāve dvēselei ir atveseļošanās un atbrīvošanās no zemes nedienām.)

Mācīšanas metodika. Sokrāts ir dialektikas pamatlicējs. Pozitīvi izpaudās viņa mācīšanas metode ,kura izpaudās kā jautājumi un atbildes. Pārsvarā diskusijas norisinājās tirgus laukumā vai citās sabiedriskās vietās. Ar savu sarunu atraisītību viņš cilvēkiem lika nojaust kas ir tikumība ,kas ir labi un brīnišķīgi ,kas palīdz cilvēkiem iegūt dzīves laimei nepieciešamo. Sokrāts lietojot jautājumus ,sarunu biedros attīstīja slēptās idejas prātā ,vai veicināja pieņēmumus no tiem ar tendenci sniegt priekšlikumus.

Darba mērķis. Sokrāts izplatīja savus uzskatus sarunās un diskusijās. Viņa mērķis bija iegūt patiesību un pretrunu atklāšanu sarunas biedra apgalvojumos.Ar pareizi noformulētu un uzdotu jautājumu noskaidrojās vājās vietas pretinieka zināšanās. Pats galvenais mērķis Sokrāta darbiem palīdzēt cilvēkiem atrast „pašiem sevi.” Daudzos dialogos Sokrāts lika nojaust ,ka cilvēks šajā pasaulē ierodas jau ar zināšanām ,bet tās ir aizmirsis, tāpēc diskusiju laikā tās tiekot atjaunotas. Sokrāts bija arī viens no tiem kas uzskatīja cilvēkus par labiem un patiesiem.

Biogrāfija. Īstajā vārdā Aristokls, bija nozīmīgs Senās Grieķijas filozofs ,Sokrāta māceklis ,Aristoteļa skolotājs ,rakstnieks un Atēnu akadēmijas dibinātājs. Savā pedagoģiskajā sistēmā Platons centās apvienot dažas spartiskās un dažas astēniskās audzināšanas iezīmes. Platona ievērojamākie darbi ir „Valsts” un „Likumi” . Mācīšanas metodes Platona filozofijā svarīgas atziņas rodamas mācībā par idejām un valsts teorijām. Savā tikumu mācībā kā galveno vērtību Platons izceļ labo ideju. Platons uzsvēra ,ka cilvēka dvēseli netikumība nevar sagraut ,tikai sabojāt. Tikummācība ir saistīta ar askētismu. Platons apgalvo ,ka cilvēka dvēsele ir tā ,kas var izšķirties par labu jutekliskajai pasaulei vai idejām. Tikummācībā Platons atzīst dvēseles nemirstību – pēc nāves dvēsele nošķiras no ķermeņa un meklē jaunu ķermeni ,ko iegūst no jauna iemiesojoties.

Darba mērķis. Platons vērtēja audzināšanu kā visas cilvēka dzīves svarīgāko fundamentu Kādā virzienā tas tika audzināts ,tāds un kļūs, droši vien ,viss viņa nākamais dzīves ceļš.