Antīko grieķu arhitektūra: harmonija ar filozofiju un dabu

Antīko grieķu arhitektūra ļoti cieši saistīta ar filozofiju, jo viņas pamātā un grieķu mākslas pamatā bija domas par cilvēka spēku un skaistumu, tāpēc, ka cilvēks atrodas harmonijā ar apkārtējo dabu un sociālo vidi. Tāpēc, ka senā Grieķijā lielo loma bija sabiedrībai, arhitektūrai un mākslai bija liela nozīme.

Seno grieķu arhitektūrā savstarpēju saistītas funkcionālie, tehniskie, estētiskie sākumi „labums, stiprums, skaistums”. Elladas arhitektūras ēkas funkcijas sastāv no plāna un apjomtelpiskas struktūras.

Akropole – (grieķ. Akropolis, no akros – virsēja un polis – pilsēta), paaugstināta un nostiprināta seno grieķu pilsētas daļa, cietoksnis, slēptuve, kara gadījumā. Akropolē parasti būvēja tempļus pilsētas dievus aizstāvētājus godā. Visslavenākā akropolē atrodas Atēnos.

Elladas arhitektūra iekļūt garīgas kultūras sfērā, estētiski veido cilvēka apkārtne, izsaka sabiedrības domas mākslinieciskā veidā.

Kā arī līdz mūsu dienam saglabājas kolonnu stili:

• Doriešu stils ir visvienkāršākais, lakonisks pēc savas formas. Galvenās atšķirīgas īpatnības – stingrība un vienkāršība.

• Joniskais stils ir sarežģītāks un viņam ir vairāk konstrukcijas detaļu. Galvenās īpašības – vieglas proporcijas, lielas diferencētas formas, stila smalkums un nelielas dekorācijas.