Antīko Olimpisko spēļu un mūsdienu Olimpisko spēļu līdzības un atšķīrības

Atšķīrībā no mūsdienu Olimpiskām spēlem, senatnē tājos varēja piedalīties tikai grieķu vīrieši. Sievietes nevarēja piedālīties. Antīkā Grieķijā Olimpiskas spēles uzskatīja par svētkiem, un atnāca ļoti daudz cilvēku, lai paskatīties uz notiekošiem sacīkstiem. Svētki ilgās 5 dienas, no kuram viena daļa bija veltīta sporta sacīkstēm, cita daļa reliģiskām ieražām ar upurēšanu, un dzīrēm uzveretāju vardā. Senatnē visi dalībnieki pirms Olimpisko spēļu sākumam dēva zvēru pie Zevsa marmora tēla.

Protams mūsdienās nav nekādas reliģiskās daļas, nav dzīres uzveretāju vardā. Mūsdienās pirmā vietā ir sports, un iegūstais rezultāts. Sava valsts prestīžs. Bet tradīcīja par zvēru došanu daļēji ir saglabājusies (mūsdienās zvēru dot nevis pie Zevsa statujas, bet uz tribūnas pie savas valsts karoga, un to dara tikai viens sportsmēns no valsts, kurā notiek Olimpiskās spēles ; arī tiesniešiem ir jādot zvēru par godīgu tiesu). Uzvaretājiem dot medaļas un skan viņu valsta himns.

Un, protams, galvena mūsdienu Olimpisko spēļu tradīcija piegādāt speciālu lāpu no Grieķijas uz to valsti, kurā notiks Olimpiskie spēļi.

Senā Ēģipte ir slavena ar milzīga izmēra faraonu kapenem – piramīdam. Lielākā ir Heopsa piramīda (augstums 146,6 m). Pat līdz mūsdienām zinātnieki minē kā eģiptiešiem izdevās uzcelt tādas milzīgas celtnes.

Antīkās Romas nozīmīgākie sasniegumi arhitektūrā – laukumi (Trajāna forums), tempļi (Panteons), amfiteātri (Kolizejs Šīs ēkas centrālo daļu aizņēma arēna, kuras grīda bija paceļama un nolaižama. Šeit notika gladiatoru cīņas un dažādi citi pasākumi.), bazilikas, termas. Triumfa arkas un kolonas (Tita arka, Trajāna kolona). Mākslinieciskā un racionālā elementa saliedējums inženiertehniskajās būvēs.

Inkvizīcija ir katoļu baznīcas tribunāls no 13.gs. līdz 19.gs. izmeklēšanas iestāde cīņai pret ķecerībām, brīvdomību, baznīcas pretiniekiem; tiesvedībā plaši izmantoja spīdzināšanas un notiesāto cilvēku mantu konfiscēja par labu baznīcai.

Rakstība pirmās rakstības iezīmes bija piktogrāfiskais raksts. Tas ir izgudrots un sākts pielietot apmēram 3000. gadā p.m.ē. Attēliem kļūstot abstraktākiem, izveidojās arī ķīļraksts.