Apgaismība, apgaismotāji un to idejas

Apgaismība ir uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājas par tālaika sabiedrības sadzīves, politikas utt. trūkumu novēršanu, mēģinot mainīt cilvēku uzskatus, morāli. Apgaismības pamatā ir priekšstats, ka cilvēku apziņai ir galvenā loma cilvēces attīstībai un tādēļ tieši cilvēku tumsonība un vājie, sliktie uzskati ir daudzo sabiedriskās dzīves trūkumu galvenais cēlonis.

Apgaismotāji ir inteliģentu rakstnieku kustība, kuri ar savām grāmatām, stāstiem centās (cenšas) mainīt cilvēku uzskatus, valsts politiku, sabiedrību kā tādu. Lai gan šīs kustības dalībnieki nereti tika arī plaši kritizēti, daudzi no apgaismotājiem paveica to, ko vēlējās mainīja cilvēku tumsonīgo domāšanu, kā arī pat mainīja dažādu valstu domāšanu, kārtību tajās. Pazīstamākie apgaismotāji ir jauno laiku vidū dzīvojušie: Voltērs, Ž.Ž. Ruso, D.Didro, J.G. Herders, G.E. Lesings, Dž. Loks, Monteskjē, J.V. Gēte, F. Šillers u.c.

Dzimis Parīzē, rakstījis lugas, satīriskus apcerējumus, dzejoļus, traģēdijas, citus rakstus. Voltērs spēcīgi iestājās pret viena valdnieka pārvaldi (monarhiju) tālaika Francijā. Tāpat Voltērs bija pārāk greznās un ietekmīgās baznīcas kritizētājs, kā arī iestājās pret augstmaņiem. Tādēļ Voltērs bija tāds kā vienkāršās franču (un ne tikai) atbalstītājs un iestājās par cilvēku vienlīdzību un vispārēju humānismu.