Apgaismības laika kultūra Latvijā

Apgaismība – antifeodāla buržuāzijas ideoloģija un sabiedriski politiska kustība kapitāliskās veidošanās laikmetā. Apgaismība centās novērst pastāvošās sabiedrības trūkumus, grozīt tās tikumus, politiku un sadzīvi, izplatot labā un taisnības idejas un zinātnes atziņas. Apgaismība ir pasaulvēsturiska parādība.

Latvijā bija divi apgaismības laikmeti. 18.gs. beigās – 19.gs. sākumā apgaismības idejas vācu valodā izplatīja un attīstīja J.G.Eizens, K.F.M.Snells, H.J.Jannaus, dažos darbos apgaismības ideju līmeni sasniedza G.F.Stenders. Radikālas apgaismības idejas Latvijā pauda V.L.Kēnemanis un G.Merķelis, kas vērsās pret feodālisko iekārtu, domāja par zemnieku stāvokļa uzlabošanu un cerēja uz apgaismotu valdnieku reformām. 19.gs. vidū apgaismības idejas Latvijā atdzīvināja jaunlatvieši, īpaši J.Alunāns, K.Barons, K.Biezbārdis, A.Kronvalds un K.Valdemārs, kuri augošās latviskās buržuātiskajās interesēs vērsās pret vācu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām un cīnījās par latviskās nacionāliskās kultūras izglītības attīstību.

Apgaismības laikmeta kultūras ieverojamākie pārstāvji un viņu sasniegumi Latvijas labā:

☼ vācu mācītājs Frīdriks Gothards Stenders (1714 – 1796) sastādīja latviešu valodā „Bildu Abici”, „Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas” (1774) (šī grāmata sarakstīta apgaismības ideju ietekmē un ir pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par ģeoloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas u.c. zinātņu jautājumiem), reliģiska un laicīga satura dziesmu grāmatas, latviešu valodas gramatiku, latviešu – vācu vārdnīcas.

☼ vācu ķirurgs Johans Fridrifs Stefenhāgens (1743 – 1798) kļuva par Kurzemes hercogistes galveno grāmatu izdevēju 1769.g. Sāk iznākt pirmais žurnāls – „Latviska Gada Grāmata”.

☼ vācu rakstnieka, publicista un kritiķa Garlība Merķeļa (1769 – 1850) nozīmīgākais darbs ir „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filosofiskā gadsimteņa beigās”, tas iznāk 1796.g.

☼ vācu rakstnieks Johans Gotfrīds Herders (1744 – 1803) sāka strādāt par skolotāju vienā no pirmajām mācību iestādēm Latvijā – Domskolā.

☼ Johans Kristofs Broce (1742 – 1823) publicēja vairākus rakstus par Baltijas un Rīgas vēsturi, akvareļos un zīmējumos tēlojis Vidzemi, Rīgas priekšpilsētu.

☼ vācu komponists Henriks Dorns 1836.g. jūlijā Rīgā noorganizēja Daugavas Mūzikas Svētkus.

☼ izcilais vācu komponists Rihards Vēgners (1813 – 1883) ar orķestri koncertējis Melngalvju namā un Pēterbaznīcā.