Aprūpes ētikas pamatprincipi

indivīda un grupu morālā prakse, uzskati un standarti, cilvēka tikumiskās rīcības normu sistēma, viņu pienākumi pret sabiedrību, ģimeni, citam pret citu. Ētika ļauj noteikt ideālus, vērtības un normas, kas būtu jāievēro profesionālā darbībā, kā arī uzvedībā.

noteiktu mērķu kopums kultūrā un likumi, kas noteic, kā šie mērķi sasniedzami. Starp šiem mērķiem ir zināma nostāja, rakstura īpašības un likumi.

nosliece vai paradums noteiktos apstākļos rīkoties saskaņā ar morāles ideāliem.

opozīcija vai sadursme starp divām vai vairāk vērtībām, ko persona vai grupa uzskata par svarīgām.

formāls grupas paziņojums, kurā noteikti morāles un citi standarti un uzvedības noteikumu, kas jāievēro grupas locekļiem.

māsu morālā uzvedība, darbības, ētisku lēmumu pieņemšana, risinot morāles vērtību konfliktus.

filozofiska analīze par māsas darbā satopamām morāles prasībām,

priekšlikumu par māsas darba normatīviem mērķiem un saturu.

Analizētā situācijā piedalās operāciju māsa, anestēzijas māsa, ķirurģi, anesteziologs, pacients, sanitāre. Situācijā tiek apspriesta nodaļas vecākās māsas uzvedība, kurai iepriekšējā dienā tika veikta maza ķirurģiska iejaukšanās pēc nelaimes gadījuma. Darba laikā, ceļot kastes, māsiņa aizrāva dzimumzīmi uz vēdera, kura sāka stipri asiņot. Norautā dzimumzīme bija izgriezta un aizsūtīta uz izmeklēšanu, brūce sašūta, bet nākamajā dienā ķirurgi operācijas laikā šo gadījumu apsprieda ar skaļiem smiekliem un personību aizskarošām replikām bez vecākās māsas pacientes klātbūtnes, taču klātesot pacientam, kurš atradās uz operācijas galda trankvilizatoru ietekmē, un pārējam personālam. Operāciju zāles personāls jutās ļoti neērti, un aizrādīja ārstam par viņa netaktisko uzvedību.

Ētiskas dilemmas šim gadījumam varētu būt: vai zobošanās par virsmāsas, kura tobrīd bija pacientes lomā, uzvedību nelaimes gadījuma laikā, māsas vārda un diagnozes nosaukšana ir uzskatāma par Ārstu ētikas kodeksa vairāku punktu pārkāpšanu, vai arī tas ir neizdevies joks?

Doto situāciju analizējot no personības autonomijas principa viedokļa gribētu citēt V. Sīles vārdiem: "Respektēt nozīmē atzīt, ka otrs cilvēks ir cieņas vērts,....cilvēkiem ir vērtības, kas pastāv neatkarīgi no noteiktiem apstākļiem. " [3,24] Dotajā situācijā nav elementāras cieņas pret māsu pacientes lomā un arī izteikumi par viņas ķermeni ir autonomijas principa neievērošana, jo bieži mediķi aizmirst, ka aiz slimās vietas, piem.

Par nekaitēšanas principu šajā situācijā pašām pacientēm gan vecākajai māsai, gan nosauktajai māsai tiešs kaitējums nav nodarīts. Jo nosauktā māsa sen jau kā nestrādā, bet virsmāsa to dzirdēja tikai daļēji un īsti nesaprata kas notiek. Bet psiholoģisks kaitējums bija nodarīts klātesošajām māsām, jo virsmāsas vietā varēja būt jeb kura cita. Var secināt, ka ir nepatīkami un arī smagi klausīties ņirgāšanos par kolēģi. Vai šo kaitējumu var izmērīt? Par to var spriest pēc aizgājušo kolēģu vārdiem, kuri atzīmē tieši ķirurgu slikto attieksmi pret pārējo personālu.