Apslēptā bagātība

Apslēptā bagātība atrodas mūsos pašos, tieši jau tāpēc to arī sauc par apslēpto. Tā ir tieši tik liela, cik nu esam pelnījuši. Naudas zutenis? Bagātību lāde? Nē, mūsu iekšējā bagātība ir daudz vērtīgāka, tajā jau arī slēpjas mūsu būtība, mūsu esība, un tas, kas neprot to novērtēt, nav ne plika graša vērts.

Kā auksts, salds ledus gabals tas peld pa savu tukšo, vientuļo straumi, tam viss ir vienaldzīgs, ieņemot sevi pašu, protams.

Saltais Ledus Gabals visu dzīvi pavada tukšumā. Un tukšumā taču nav ne prieka, ne skumju, ne līksmes...Tu nav itin nekā, jo tas taču ir tukšums. Ledus Gabala apslēptā bagātība neslēpjas viņa būtībā, tā slēpjas, kā viņš pats stingri uzskata, naudā. Mūsu saltais draugs to vien dara, kā negausīgi raujas pēc naudas. Tā vien šķiet, ka tas uzskata, ja jau pats esmu pēdīgais nelietis, bez iekšējā skaistuma, vismaz tikšu pie mantīgām vērtībām. Tāds arī ir Ledus Gabala dzinulis viņa apslēptās mantas meklējumos. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par krietno, lādzīgo Sapņotāju.