Arhimeds – ģeometrijas un mehānikas pamatlicējs

Arhimeda vārds ir labi zināms katram izglītotam cilvēkam. Ar viņa vārdu tiek saistītas daudz dažādas leģendas, kuru pamatā ir daudzi zinātniski atklājumi. Zināmā frāze: “Dodiet man atbalsta punktu un es pacelšu visu pasauli” saistās ar sviras un atbalsta punkta teorijas izveidi. Stāsta, ka Sirakūzu valdnieks Herons (250.p.m.ē.) saņemdams no zeltkaļa pasūtīto zelta kroni sācis šaubīties, vai tas pagatavots no tīra zelta. Viņš pavēlējis Arhimedam to pārbaudīt, nesabojājot kroni. Domājot, par šo uzdevumu, Arhimedam gadījās ieiet vannā mazgāties. Kāpjot vannā, ūdens lijis pāri vannas malām, un zinātnieks jutis, ka viņš iegremdēdamies ūdenī, kļūst it kā vieglāks. Arhimeds izlēcis no vannas un iesaucies: “Eurika! Eurika!” (tulkojumā no grieķu valodas: Atradu! Atradu! Atradu!). Par to, ko īsti zinātnieks atradis, ir vairākas versijas. Viena no tām, ka uz šķidrumā iegremdētu ķermeni darbojas cēlējspēks, un to zinot, iespējams noteikt ķermeņa blīvumu. [1]. Tādējādi viņš spēja pierādīt juveliera viltību, kurš kroņa pagatavošanai nebija izmantojis visu tam paredzēto zeltu. Arhimeds noteica ievērojamo skaitli ∏, un visbeidzot ar lieliem panākumiem aizstāvēja savu dzimto pilsētu un savus ģeometriskos rasējumus no romiešiem. Kad kāds no romiešu karavīram gatavojās viņu nogalināt Arhimeds iesaucies: ” Neaiztiec manus rasējumus!”

Tomēr šīs arī ir vienīgās frāzes, kuras sevī ietver kādu biogrāfisku informāciju par Arhimēdu. Senatnē zinātnieks Heraklīts bija sastādījis Arhimēda biogrāfiju, diemžēl līdz mūsdienām tā nav nonākusi. Informāciju par viņa biogrāfiju var gūt no vēsturniekiem Polībija, Tita Līvija vai no rakstnieka Plutarha, kurš bija aprakstījis Sirakūzu iekarošanu un minējis, ka tieši šajos iekarojumos arī gājis bojā Arhimeds.

12.gs. bizantiešu rakstnieka Cecija darbos tiek minēts, ka Arhimedam viņa nāves brīdī ir bijis 75 gadi.. Līdz ar to var noteikt viņa dzimšanas gadu 287.g.p.m.ē. To noteica pēc fakta, ka Arhimēds gājā bojā viņa dzimtās sicīliešu pilsētiņas Sirakūzas iekarošanas brīdī. Tas bija laiks, kad tika izšķirts jautājums, kurš valdīs ap Vidusjūru – vai zemkopji romieši ar savu stingro kara disciplīnu vai tirdznieciskā rūpnieciskā Kartagēna, kurai patika karot izmantojot citzemju algotņus. Šī kara iznākums ir labi zināms un aprakstīts katrā vēstures grāmatā, kad slavenais karavadonis Hanibāls īstenoja lielo un grūto pārgājienu no Spānijas cauri Alpiem uz Itāliju, kā viņš pie Kannām spēja uzveikt trīs romiešu armijas. Šajā karā tika ierautas lielākā daļa Vidusjūras zemju; bez ieinteresētajām pusēm – romiešiem un kartagēniešiem, karoja arī itāļi, galli, maķedonieši un grieķi, kā arī sicīlieši un Arhimēda dzimtās pilsētas Sirakūzas iedzīvotāji

Sirakūzu aplenkšana, ko vadīja romieši Marks Klaudijs Marcells un Apijs Klaudijs notika 212 g.p.m.ē. Un tas dod pirmo precīzo faktu Arhimēda biogrāfijā, un tieši viņa nāves gadu. Ja tic bizantiešu rakstnieka Cecija datiem, ka šajā brīdī Arhimeds ir bijis 75 gadus vecs, tad var arī aprēķināt precīzu viņa dzimšanas gadu.