Arhimēds – sengrieķu zinātnieks un viņa atklājumi

Arhimēds dzīvojis no 287. 212.gadam pirms mūsu ēras. Arhimēds bijis sengrieķu matemātiķis un mehāniķis. Dzīvojis un strādājis Sirakūzās Sicīlijā.

12.gadsimta bizantiešu rakstnieka Cecija darbos tiek minēts, ka Arhimēdam viņa nāves brīdī bijis 75 gadi. Līdz ar to var noteikt viņa dzimšanas gadu – 287.gads pirms mūsu ēras. To noteica pēc fakta, ka Arhimēds gāja bojā viņa dzimtas sicīliešu pilsētiņas Sirakūzas iekarošanas brīdī.

Sirakūzas aplenkšanu, ko vadīja romiešu Marks Klaudijs Marcells un Apijs Klaudijs, notika 212.gadā pirms mūsu ēras. Un tas dod pirmo precīzo faktu Arhimēda biogrāfijā., un tieši viņa nāves gadu.

Arhimēda tēvs, ir bijis astronoms Fidijs, un viņam ir bijušas radnieciskas saites ar Sirakūzas valdnieku Heronu.

Arhimēda tēvs ir bijis tuvu stāvošs cilvēks valdniekam Heronam, kas deva viņam iespēju dot savam dēlam labu izglītību. Tomēr Arhimēds nebrauca mācīties uz Atēnām, bet devās uz Aleksandriju, kur viņam izveidojās draudzīgas attiecības ar astronomu Kononu, matemātiķi un ģeogrāfu Erastofēnu, ar kuru viņš turpināja sarakstīties visu savu turpmāko dzīvi.

Arhimēds atgriezās Sirakūzā kā nobriedis matemātiķis, tomēr viņa pirmie darbi bija veltīti mehānikai.

Būtiski ir atzīmēt, ka Arhimēds savos matemātikas pētījumos bieži balstījās uz mehāniku. Viņš izmantoja sviras principu pie dažādu ģeometrisku uzdevumu risināšanas.

Arhimēds bija matemātikas, fizikas pārstāvis jeb pareizāk fiziskās matemātikas pārstāvis. Sviras princips un mācība par smagumu centru ir nozīmīgākie atklājumi mehānikas jomā.

Viņš bija pirmais zinātnieks, kurš daudz laika veltīja kara uzdevumiem un kara tehnikas izgudrojumiem. Uz to viņu pamudināja politikas stāvoklis Sirakūzās.

Arhimēdam bija 23 gadi, kad sākās Pirmais Pūniešu karš starp Romu un Kartagēnu, un 69 gadi, kad sākās Otrais Pūniešu karš, kura laikā viņš arī gāja bojā.

Cīņās starp Romu un Kartagēnu galvenais jautājums bija par to, kurš pārvaldīs Sicīliju. Abas varenās lielvalstis pielika ne mazums pūļu, lai pakļautu sev Sirakūzas. Herons un viņa pēcteči centās saglabāt savu neatkarību, bet viņi arī saprata, ka militārā sadursme ar Romu ir neizbēgama un gatavojās tai.

Arhimēda gādībā sirakūzieši uzcēla daudz dažādu nozīmju mašīnas. Kad romieši izsēdināja Sicīlijā sauszemes karaspēku, kuru vadīja Apijs Klaudijs un pie Sirakūzas sienām piestāja romiešu flote, kuru, savukārt, vadīja Marcella, tad iestājās Arhimēda kārta rīkoties.