Arhitektūra Latvijā 19 gs beigās un 20 gs sākumā

19. gs. otrajā pusē Latvijā strauji attīstījās rūpniecība, tika izbūvētas jaunas dzelzceļa līnijas, modernizētas lielākās ostas Ventspils un Liepāja, plašumā vērsās pilsētu apbūve, pieauga iedzīvotāju skaits. Pilsētu plānojumā nozīmi zaudēja fortifikācijas būves. Rīgā, piemēram, to vietā izauga bulvāru loks jauns moderns pilsētas centrs ar parku zonu (pēc 1857. g. arh. J. D. Felsko un O. Dīce). Šajā laikā attīstījās arī jauni stilistiski meklējumi aizvien biežāk tika izmantotas pagātnes stilu formas. Tās oriģinālā kompozicionālā sistēma radīja eklektisma stilu. Aizsākās arī jauna konstruktīvā un telpiskā risinājuma meklējumi. Rīgā 19. gs. otrajā pusē vērojama jaunu rūpnīcu, sabiedrisko ēku, īres namu un kulta celtņu būvniecība. Viena no lielākajām šī perioda sabiedriskajām ēkām bija vācu teātris, tagad Nacionālā opera, kuras arhitektūrā izmantotas klasicisma formas eklektismam raksturīgā kompozicionālā manierē. Romānikas stila formās uzcelta Rīgas politehnikuma ēka, tagadējā Latvijas Universitāte, gotiskās formās ieturēti vairāki pilsētas arhitekta J. D. Felsko darbi Vecā Ģertrūdes baznīca (1865. 1869. g.), Mazā Ģilde (1864. 1866. g.) u. c., renesanse ietekmē celta Biržas ēka (1852. 1855. g., arh. H. Bose). 19. gs. otrajā pusē aizsākās arī pirmo profesionālo latviešu arhitektu darbība. Pirmais un plašāk pazīstamais no tiem bija arhitekts J. F. Baumanis. Pēc viņa projektiem celtas daudzas bulvāru loka dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, piem., Apgabala tiesas nams (1888. 1889. g.), Bruņniecības nams (1863. 1867. g., kopā ar arh. R. Pflūgu), Aleksandra ģimnāzija (1873. 1874. g.) un citas.

19. gs. otrajā pusē pilsētu apbūvē noteicošo vietu sāka ieņemt daudzstāvu īres nami. To plānojums ir dažāds, atkarībā no sociālā slāņa, kam tie domāti. Blakus pirmklasīgi izplānotiem dzīvokļiem ar visām sava laika tehniskajām ērtībām sastopami arī tādi, kuru telpiskā izkārtojuma un tehniskā aprīkojuma līmenis visai zems. Tie parasti atradās pilsētas nomalēs. Centra apbūve atšķīrās arī ar labiekārtojuma līmeni, fasāžu māksliniecisko izstrādājumu un kopumā veidoja vienotu harmonisku un izteiksmīgu ansambli.