Aristotelis: filozofijas un zinātnes skolotājs

Aristotelis ir atstājis pasaulei milzīgu mantojumu, kas ļauj iepazīties mums ar daudzām zinātnēm , kā arī izprast daudzus jēdzienus, kuru jēga mums līdz šim brīdim ir bijusi neizprotama.

Šo tematu izvēlējos tādēļ, ka likās interesanti uzzināt par šī ievērojamā filozofa dzīvi un darbiem, kurus viņš ir sarakstījis. Darbā vēlos apskatīt Aristoteļa filozofijas galvenās idejas, viņa dzīves aprakstu, kā arī konspektīvi izklāstīt viņa darba “Nikomaha Ētika” galvenās idejas un saturu.

Mans darba uzdevums ir pēc iespējas konkrētāk un pilnvērtīgāk izklāstīt jautājumus par esošo tematu, kā arī sniegt konkrētu un pareizu informāciju par šiem apskatāmiem jautājumiem.

Savā darbā izmantoju dažādas filozofijas grāmatas un materiālus , kas vēsta par Aristoteli un viņa veidoto literatūru.

Aristotelis ir viens no universālākajiem domātājiem cilvēces vēsturē. Viņš apkopoja un sistematizēja filozofijas un zinātnes sasniegumus Senajā Grieķija un būtiski ietekmēja izglītības un kultūras attīstību visā turpmākajā vēstures gaitā. Aristoteļa sacerējumi bija kā mācību līdzeklis, izziņas avots un paraugs daudziem zinātniekiem.

Aristotelis ir dzimis 384. g. pr. Kr. Stagīrā – Ziemeļgrieķijā. Viņa tēvs ir bijis ārsts, tāir bijusi ģimenes profesija. Tādēļ Aristotelis savos darbos daudzkārt ir minējis ārsta darbu un ārstniecības mākslu. Pats Aristotelis arī ir studējis medicīnu, bet šīs studijas tika pārtrauktas 15. gadu vecumā, kad nomira Aristoteļa vecāki. Tālāk savu izglītību viņš turpināja Platona akadēmijā, kur tika pavadīti20. gadi, starp Aristoteli un Platonu valdīja dziļa cieņa, bet šādas attiecības nenozīmēja , ka Aristotelis kļuva par dedzīgu Platona uzskatu piekritēju, taču jāatzīst , ka Aristoteļa filozofija daudzos aspektos risina to pašus jautājumus, kas izvirzīti Platona darbos , tikai šiem risinājumiem tiek dota cita ievirze/ Ievērojami atšķiras abu filozofu zinātniskās intereses. Aristotelis daudz vairāk laika un uzmanības veltījis dabas zinātņu jautājumiem, empīrisko faktu sistematizēšanai. Pēc Platona nāves Aristotelis uz Mazāzijas pilsētu Asosu, kur apprecējās. Aristotelis uzskatīja, ka gudrajam jāprot gan mīlēt, gan nodarboties ar valsts lietām, gan precēties, gan uzturēties valdnieku sabiedrībā. Vēlāk filozofs pārceļas uz Maķedonijas galvaspilsētu, kur pēc valdnieka lūgumu kļūst par skolotāju tā dēlam Aleksandram, uz kuru Aristotelis ir atstājis ievērojamu ietekmi. Kad jaunais valdnieks Aleksandrs iegūst troni un vairāk piesaistās valsts lietām, Aristotelis atgriežas Atēnās. Tur viņš nodibina savu skolu, kuru dēvē par Likeju. Likejs bija ļoti rūpīgi iekārtots tajā atradās galerija, bibliotēka, svētnīca, altāris un citas telpas. Skolā tika ievērota stingra kārtība. Aristotelis skolā pasniedza filozofiju, retoriku un dialektiku. Likejā Aristotelis strādāja un mācīja vairāk nekā 20, gadus. Skola pamazām sāka līdzināties universitātei. 323 g. pr. Kr. Atēnas sasniedza ziņa par Maķedonijas Aleksandra nāvi, pilsētā sākās sacelšanās pret maķedoniešiem un to pavadīja rīdīšanas kampaņa pret Aristoteli. Viņu apsūdzēja necieņā pret dieviem, tādēļ viņš bija spiests atstāt Atēnas un pārcelties uz Halkīdu, kur atradās mātes mājas, pēc diviem mēnešiem Aristotelis nomira ar kuņģa slimību. Pēc Aristoteļa nāves Likejs vēl turpināja darboties. Aristoteļa skolnieki bija savākuši saglabātos Filozofa rokrakstus. Vienīgi šādas rīcības dēļ nākamās paaudzes saņēma filozofa atstāto zinātnisko mantojumu.