Aristotelis: mācības par dabu un ētika

Aristotelis (384. 322. g. pr. Kr.) tiek uzskatīts par vienu no viss, izcilākajiem sengrieķu filosofiem. Aristotelis dzimis Stagīrā (Trāķijā). Viņa tēvs Maķedonijas valdnieka Aminta II ārsts un draugs. Tā arī Aristotelis savu bērnību pavadīja galmā.

Aristotelis kļuva par M.Aleksandra dēla Filipa II audzinātāju.

Piecpadsmit gadu vecumā Aristotelis zaudēja savu vecākus un palika aizbildnībā. Pēc diviem gadiem viņš devās mācīties uz tajā laikā lielāko Akadēmiju Atēnās uz Platona Akadēmiju. Vēlāk kļuvis pats par skolotāju viņš tur pavadīja divdesmit savu dzīves gadus. Pēc Platona nāves Aristotelis devās uz Mazāzijas pilsētu Asosu un pavadīja tajā trīs gadus līdz apprecējās ar Pifiadu, no kuras viņam piedzima meita.

342. g. pr. Kr. Karalis Filips II aicināja Aristoteli kļūt par viņa dēla Aleksandra audzinātāju. Viņš piekrita un vairākus gadus atkal pavadīja galmā. M. Aleksandrs par viņu izteicās: „Es godāju Aristoteli kā savu tēvu: tēvs man devis dzīvību, bet Aristotelis to, kas tai piešķir vērtību.” Kad Aristotelis atgriezās Arēnās viņš nodibināja savu skolu Likeju. Likejā Aristotelis strādāja un mācīja vairāk nekā divpadsmit gadus. Zināšanas viņa izpratnē bija augstākā vērtība. Aristotelis lika apjaust, ka izziņa un zināšanu ieguve ir bauda. Filosofam ir jātiecas projām no saistības ar pārejošo, nenozīmīgo un jānonāk tīrās patiesības valstībā.

Aristotelis nenoliedzami atšķīrās no Platona zinātniskās loģikas un metodoloģijas maksimālas detalizācijas un izvērsuma nozīmē. Viņa darbības patoss filosofijā ir nosaukšana, jaunu kategoriju radīšana, sengrieķu domāšanas sakārtošana. Aristotelis centās pierādīt, ka fizika ir iespējama polemizējot Platonu, kas uzskatīja, ka nav iespējams radīt zinātni par pārejošām un mainīgām parādībām, zinātni, kas balstītos uz juteklisku materiālu un novērojumu. Par „gudro” (intelektuāļa tipu) Aristotelis izteicies tā: Gudrais savu dzīvi pavada diskusijās ar citiem cilvēkiem, vēro dabu, kosmosu, sarunājas ar sevi un pavisam maz studē citu autoru darbus vai faktu materiālu. Bet Aristotelis tomēr mēdza bieži lasīt, tāpēc viņam bija arī iesauka „lasītājs”.