Архитектурные памятники Евпатории

21.gadsimts cilvēces vēsturē jau atzīmēts kā progresa gadsimts. Progresē viss, sākot ar informāciju tehnoloģijām un beidzot ar ražošanas tenoloģijām. Straujais dzīves ritms un nepieciešamība pēc laika ietaupīšanas paši no sevis nosaka šo progresu.

Cilvēkiem burtiski trūkst laika pat mierīgi paēst. Praktiski uz katra soļa skan vārds „nauda”. Nauda, kas nepieciešama visiem. Tajā skaitā pārtikas produktu ražotājiem.

Tieši arvien lielāka un lielāka pārtikas piedevu izmantošana pārtikas produktos nosaka izvēlētās zinātniski pētnieciskās darba tēmas aktualitāti. Mūsdienās nepieciešami padziļināti un nopietni pētījumi par pārtikas piedevām, ir precīzi jānoskaidro, vai tiešām pārtikas piedevas ir, vai nav kaitīgas. Izvēlētā tēma ir aktuāla arī tāpēc, ka cilvēkiem līdz šim brīdim nav pareiza priekšstata par pārtikas piedevām. Daudzi joprojām domā, ka tās ir veselībai un apkārtējai videi kaitīgas vielas. Daudzi kā pārtikas vielas min tikai krāsvielas, kas arī nav pareizi. Par šo stereotipu esamību var pārliecināties no darba autoru veiktās aptaujas, kas izklāstīta šī darba ceturtajā punktā.

Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir pierādīt, ka pārtikas piedevas nav kaitīgas cilvēka veselībai. Lai veiksmīgi panāktu izvirzīto darba mērķi, darba autores izvirza sekojošus uzdevumus:

1. Izpētīt literatūras avotus un citus uzziņas materiālus par pārtikas piedevām ES valstīs;

Zinātniski pētnieciskā darba hipotēze balstās uz pieņēmuma, ka pārtikas piedevas nekaitē cilvēka veselībai.

No izstudētās literatūras un citiem uzziņu avotiem izriet, ka pārtikas piedevas ir ķīmiskas vielas, kuras ražotāji izmanto pārtikas produktu tehnoloģiskā ražošanas procesa atvieglošanai, to ārējā izskata un tādu īpašību uzlabošanai, kā garša un smarža. Pārtikas piedevas palīdz arī ilgāk saglabāt pārtikas produktu svaigumu un noturību pret bojāšanos.

Tā kā Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības valsts – dalībniece, tajā tiek īstenoti ES pasākumi pārtikas piedevu izmantošanas kontrolēšanai. To nosaka fakts, ka ražotāji nereti izmanto aizliegtas pārtikas piedevas, kuras var izraisīt kaitējumu cilvēka organismas. Kaitējums var izpausties dažādi, daži pētījumi pat pieņem, ka pārtikas piedevas var izraisīt vēzi, taču šos pieņēmumus nevar uzskatīt par 100% ticamiem, jo pagaidām nosliece uz vēzi tiek izmēģināta uz dzīvniekiem un nevar skaidri noteikt, vai tiešām tas ir atkarīgs no pārtikas piedevām.

Es tiesību akti nosaka, ka katra ražotāja pienākums ir norādīt uz pārtikas produkta iepakojuma tā saturu. Jaunājās regulās tiek ierosināts arī, lai ražotāji, ja to produktos ir alerģisku reakciju izsaucošās vielas, norādītu minētās vielas un apzīmētu kā alerģiju izraisošās.

Pētījums veikts pusgada laikā. Tajā izmantoti literatūras avoti (pavisam četri) un citi uzziņu avoti kā interneta resursi (mājas lapas) – pārsvarā LR un ES likumdošanas akti un regulas, ES izdotās brošūras par pārtikas piedevām enciklopēdiski raksti.

Pētījums satur divas daļas: teorētisko un praktisko. Teorētiskajā daļā tiek atspoguļota pārtikas piedevu teorētiskā bāze – nosauktas un paskaidrotas pārtikas piedevu īpašības, to nozīme. Savukārt praktiskā daļa sastāv no sešu pārtikas produktu sastāva analīzes un veiktās anketēšanas. Pētījumā pielietotās metodes: