Arvo Perts

Avangardista slava Arvo Pertam nostiprinājās jau ar viņa pirmajiem skaņdarbiem, kuros komponists sekoja sociālistiskā reālisma estētiskajām normām. 1958. gadā viņš sacerēja vairākus skaņdarbus: ,, Stīgu kvartets’’, ,,Partita’’ klavierēm, ,,Divas sonatīnes’’ klavierēm. Arvo Perts pievērsās sēriju tehnikai (,, Perpetuum mobile’’) un kolāžu tehnikai (Otrā simfonija, ,, Pro et contra’’ čellam ar orķestri). 60. gados viņš izsauca uz sevi kompartijas uguni, pieteikdams sevi ar pirmajiem opusiem: Nekrologs orķestrim (1961), Musica sillabica 12 instrumentiem (1964) un Credo (1968).

1962.gadā tika apbalvots ar Vissavienības prēmiju par bērnu kantāti Mūsu dārzs un par oratoriju Miera gaita.

Vēl pirms 1968.gada skandāla sakarā ar Credo pirmatskaņojumu, kuram sekoja komponista skaņdarbu slepeni oficiālais aizliegums, Arvo Perts izvelējās vientulības ceļu, tālu no publiskās un sabiedriskās dzīves.

70.gadu vidū A. Pertu nodarbina jautājums par seriālisma iespēju paplašināšanu un viņš nonāca pie jauna stila, kas bija balstīts uz visvienkāršākajiem skaņu elementiem. Perts to nosauca par tintinnabuli (zvaniņi latīņu valodā) un raksturoja kā bēgšanu brīvprātīgā nabadzībā. Tintinabuli pamatā ir precīza, simetriska skaņu pārstate – permutācija. Šī tehnika apvienojumā Arvo Pertam raksturīgo tematisma ekonomiju deva negaidītus rezultātus:

Jau pirmie skaņdarbi, kas tika komponēti šajā stilā: ,, Arbos’’, ,, Fratres’’ (,,Brāļi’’) stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem (1977/1999), ,,Summa’’, ,,Tabula rasa ‘’– dubultkoncerts 2 vijolēm, stīgu orķestrim un ,,sagatavotām’’ klavierēm (1977), ,, In spe’’ vokāli instrumentālajam ansamblim (1977), ,,Cantus in memoriam benjamin Britten’’ stīgu orķestrim un zvaniem (1977) Arvo Pertam atnesa pasaules slavu. Viņš attīstīja tintinnabuli stilu daudzās partitūrās, kas ir pazemīga un cildena reliģiskā gara caurstrāvotas. Visnozīmīgāko vidū ,, Pan intervallo’’ četrām blokflautām vai ērģelēm, ,, De profundis’’ vīru korim un ērģelēm, ,, Passio Domini nostri Jesu Christi secundum Joannem’’ solistiem, korim, četriem instrumentiem un ērģelēm, ,, Stabat mater’’ trim balsīm un stīgu trio, ,,Те Deum’’ trim koriem, klavierēm, stīgām un magnetofonam, ,,Magnifikāts’’, ,,Богородице Дево’’ korim a capella, ,, Berliner Messe’’ korim un ērģelēm vai stīgām, ,, Grēku nožēlas kanons’’ korim a capella.