Atēnu jūras vara

Sākotnēji polisu alianse radās tāpēc, lai izveidotu kopīgu aizsardzību pret persiešiem, tomēr jau samērā drīz jūras varas būtība pilnībā izmainījās. 478./477. gadā atkārtoti tika pieņemti līdzekļi apvienot sabiedroto jūras spēkus pret persiešiem Pavsānija vadībā, kas noveda pie lielas Kipras daļas un Bizantijas ieņemšanas; tieši tas veicināja Atēnu uzplaukumu. Hellēņiem neraksturīgā nesavaldība un Pavsānijs būtiski palielināja simpātijas, īpaši Jonijas grieķu vidū, pret Atēnām; pati par sevi radās vēlme ciešāk apvienoties ar Atēnām, kas viennozīmīgi varēja sniegt drošu atbalstu cīņā ar Persiju. Polisas izmantoja Spartas karavadoņu uzvedību, kas atradās visas savienības priekšgalā, kā iemeslu, lai atteiktos no Spartas valdības un piedāvātu hegemoniju Atēnām. Nenoliedzami arī atēnieši no savas puses darīja visu iespējamo, lai panāktu šo rezultātu1.

Temistokla (525. 460. p.m.ē.) alkatība, enerģija, veiklība un neatlaidība attīstīja Atēnas līdz tādam līmenim, kurš pieļāva iespējas pilsētai kļūt par hegemonijas nesēju Vidusjūrā. 6.gs atēniešiem bija saliedēta jūras flote, kas vēlāk jau kļuva par Grieķu Jūras Floti, taču šī flote kalpoja kā papildarmija. Termistokla ideja bija upurēt armiju jūras kara flotei un izveidot atēniešu floti kā stiprāko floti Grieķijā2. Lielākā daļa finanšu, piemēram, raktuvēs iegūtais sudrabs, tika novirzīti kuģu celtniecībai un uzturēšanai, kā arī jūrnieku izskološanai, kā rezultātā Atēnām izveidojās spēcīga jūras karaflote. Bagātā sociālā spektra pārstāvji saprata, ka sekas tik lielu valstij pieejamo resursu ieguldīšanai flotē varētu būt tādas, ka ļaudis, no kuriem tiktu komplektēta flotes apkalpe (pilsoņi no visnabadzīgākajām kārtām, galvenokārt strādnieki, kam piederēja neliels zemes gabals vai zemes nebija vispār), uzskatītu sevi par galvenajiem bruņotajiem spēkiem, par kādiem viņi arī noteikti kļuva. Maratonā augstu reputāciju ieguvušo hoplītu, kurus rekrutēja tikai no bagātāko pilsoņu vidus, kas galvenokārt bija zemes īpašnieki un spēja sev nopirkt ieročus, nozīme ievērojami mazinātos3. Un Temistokla politika pilnībā attaisnojās. Bez ievērojami palielinātas flotes atēnieši droši vien nebūtu spējuši sakaut persiešus, bet šāda nodarbe ārkārtīgi cēla Atēnu nabadzīgāko kārtu morālo stāvokli. 477.gadā tika izveidota Dēlas savienība4.

Arī Perikls aptvēra to, cik šāda flote var būt noderīga tās dažādo izpildīto uzdevumu dēļ. Ar mērķi pastiprināt savu varu viņš lika likmes uz nabadzīgo iedzīvotāju slāņiem, uz tiem pašiem ”jūras” sociālajiem spēkiem.