Atkritumi un vide: kā risināt piesārņojumu?
Arheoloģiskajos izrakumos senu apmetņu vietās parasti atrod pelnus, kaulus un sēklas. Šie seno cilvēku dzīves un darbības radītie atkritumi nav bīstami videi. Mūsdienās ražo un izmanto ļoti daudz sintētisku materiālu, tāpēc atkritumu izgāztuvju saturs ir pilnīgi citāds, nekā senajos laikos.
Ir zināms, ka daudzi šodien atkritumos nonākošie materiāli sadalās ārkārtīgi lēnām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc arvien pieaug atkritumu izgāztuvju skaits un platība. Turklāt izgāztuves var radīt arī cita veida piesārņojumu – no tām pazemes un virszemes ūdeņos var iesūkties atkritumu sastāvā esošās bīstamās vielas. Tāpēc ir pēdējais laiks mainīt “ārā metēju sabiedrībai” raksturīgo domāšanu pret videi draudzīgāku.
Mūsu sabiedrības pastāvēšanai ir nepieciešama enerģija, metāli un citi resursi. Gandrīz visu izejmateriālu apstrādei un produktu ražošanai izmanto sarežģītus tehnoloģiskus procesus, kas bieži vien patērē daudz enerģijas un rada videi kaitīgu vielu izplūdes/ emisijas. Jāatceras arī, ka resursu daudzums uz Zemes ir ierobežots. Tāpēc ir nepieciešams samazināt izejmateriālu ieguvi un izlietošanu, cik vien iespējams atkārtoti izmantojot apritē esošos un pārstrādājot atkritumos nonākošos materiālus. Šāda rīcība nodrošinātu ilgtspējību ilgākā laika posmā. Tāpēc ir svarīgi, lai produkti jau tiktu ražoti tādā veidā, kas ļauj tos pārstrādāt un atkārtoti izmantot. Tādēļ ir jāizstrādā katra tehnoloģiskā procesa radīto atkritumu un/ vai emisiju attīrīšanas paņēmieni. Būtu jānodrošina, lai materiālus, kurus vairs nav iespējams izmantot vai pārstrādāt, varētu novadīt vidē, tai nekaitējot.
