Atlantīda zip

VIgadsimtā Platons uzrakstīja dialogus “Timejs” un “Krītijs”, kuros dialoga starp savu skolotāju Sokrātu un Solona mazdēlu Krītiju viņš pastāsta par varenu valsti, kura atradusies Atlantijas okeānā un gājusi bojā katastrofas rezultātā pirms 9000 gadu. Šie dialogi ieguva ļoti lielu popularitāti un daudzi cilvēki sāka pētīt ar Atlantīdu saistītos jautājumus un pat meklēt to dažādās pasaules malās. Atlantīda bija galvenais strīda iemesls starp Platonu un viņa skolnieku Aristoteli, kā rezultātā Aristotelis ir teicis: “Platons ir mans draugs, bet patiesība man ir dārgāka”. Tātad Platons pats ticēja Atlantīdas eksistencei.

Man šī tēma likās interesanta, jo par Atlantīdu ir uzrakstīts ļoti daudz (lielākajā Internet elektroniskajā bibliotēkā, kurā ir apkopoti gandrīz visi šī gadsimta rakstītie avoti un radiopārraides, kuras bija veltītas kādai konkrētai tēmai, ir pieejamas 900 grāmatas, 1600 avīžraksti un 900 radiopārraides), bet katrā avotā ir kaut kāda specifiska nianse, kas neviena cita autora darbos nav sastopama. Kā galvenos uzdevumus es sev izvirzīju galveno versiju un pierādījumu izpēti un apkopošanu. Man bija izdevība izlasīt daudz materiālu un es nonācu pie ļoti interesanta secinājuma — ļoti daudzi pētnieki, kuri paši ir piedalījušies Atlantīdas meklējumos, paši nemaz netic, ka Atlantīda ir eksistējusi. Apsverot visus pro et contra ir grūti ticēt vai neticēt tam, ka laikā, kad pa Rietumeiropas teritoriju staigāja kromanjonieši, Atlantijas okeānā atradās kontinents uz kura dzīvoja tauta, kura savā attīstībā bija nonākusi līdz vēlīnajam bronzas laikmetam.